Bahāju ticība ir pasaules reliģija, kuras mērķis ir apvienot visas rases un tautas zem vienas kopējas Mācības un vienas Ticības. Bahājieši ir Bahá'u'lláh sekotāji. Viņi tic, ka Viņš ir visu laiku Apsolītais. Gandrīz visu tautu pravietojumi vēstī, ka nākotnē uz zemes iestāsies miers un harmonija un cilvēce dzīvos laimīgi. Mēs ticam, ka šī apsolītā Stunda ir situsi un ka tieši Bahá'u'lláh ir tā dižā Persona, kura mācības palīdzēs cilvēcei uzcelt jaunu pasauli.


Bērnu nodarbības * PUSAUDŽU GRUPAS * Institūta Ruhi kursi * SVĒTBRĪŽI

piektdiena, 2009. gada 17. jūlijs

Daži likumi un pienākumi

Lūgšana

Lūgšana ir likums, kuru mums devis Bahá'u'lláh un kuru mums ir jāievēro. Mums ne tikai katru dienu ir jāskaita lūgšanas, bet arī jālasa Svētie Raksti, vismaz katru rītu un katru vakaru.

Bahá'u'lláh un ‘Abdu’l-Bahá. Lūgšanu skaits un laiks, kurā nododamies lūgšanām, ir atkarīgs no mūsu vajadzībām un dvēseles prasībām. Tomēr Bahá'u'lláh ir devis mums trīs Obligātās Lūgšanas.
Īsā Obligātā Lūgšana sastāv no viena panta, un tā ir jāskaita vienu reizi divdesmit četrās stundās.
Vidēji Garo (Lūgšanu) jāskaita trīsreiz dienā, no rīta, pusdienlaikā un vakarā.
Garā obligātā Lūgšana ir sarežģītākā no visām trim, un tā ir jāskaita vienreiz divdesmit četru stundu laikā, kad ticīgajiem rodas vēlēšanās to noskaitīt.
Ticīgais var brīvi izvēlēties jebkuru no minētajām, Obligātajām Lūgšanām, ievērojot īpašas instrukcijas, kas pievienotas katrai lūgšanai.

"Mēs esam vēlējuši jums lūgt Dievu un gavēt, sākot ar pilngadību.(pilngadība - 15.g.) To ir vēlējis Dievs tavs Kungs un tavu sentēvu Kungs. Viņš no tā ir atbrīvojis tos, kas ir slimību vai vecuma novājināti, tas ir dāsni no Viņa Klātienes, jo Viņš ir Piedodošais, Dāsnais. Dievs ir vēlējis jums atļauju gulties uz jebkuras virsma, kas ir tīra, jo attiecībā uz šo mēs esam atcēluši ierobežojumus, kādi bija noteikti Grāmatā. Patiesi, Dievam ir zināšana par lietām, par kurām jūs neko nejaušat. Tas, kas neatrod ūdeni ar ko mazgāties, atkāro pieckārt vārdus: "Visu Šķīstā, Visu Šķīstā Dieva vārdā", un tad lai nododas savai pielūgsmei. Tāda ir visu pasauļu Valdnieka griba. Apgabalos, kuros dienas un naktis aug augumā. lai lugu laiku nosaka pēc pulksteņiem un citām ierīcēm, kas reģistrē laika plūdumu. Patiesi, Viņš ir Izskaidrotājs, Gudrības Dievs.

Ir tapis vēlēts, lai obligātās lūgšanas ikviens skaitītu individuāli. Izņemot lūgšanu par mirušajiem, draudzes kopējās lūgšanas ir tikušas atceltas. Viņš, kas ir Patiesība, ir Nolicējs, ir Visu Gudrais. No obligātajām lūgšanām un gavēšanas Dievs ir atbrīvojis sievietes, kurām ir mēnešreizes. Tā vietā lai viņas, veikušas skalošanos(?), teic slavu Dievam, starp vienas un sekojošās dienas pusdienlaikiem deviņdesmit piecas reizes atkārtojot " Lai godināts top Dievs, Dailes un Ciluma Valdnieks". Tā tas ir tapis noteikts Grāmatā, ja jūs esat no tiem, kas saprot."

- Bahá'u'lláh, Kitab-i-Aqdas -

95 reizes atkārtot "Allah-u-Abhá"

"Ir ticis noteikts, lai ikviens, kas tic Dievam, Augstākajam Tiesnesim, katru dienu pēc tam, kad viņš ir nomazgājis rokas un pēc tam seju, apsēstos un, griezdamies pie Dieva, deviņdesmit piecas reizes atkārtotu "Allah-u-Abhá". Tāda bija Debesu Radītāja pavēle, kad dižumā un spēkā nostiprinājies Viņa Vārdu troņos. Tādā pat kārtā veiciet nomazgāšanos oblogātajai lūgšanai, tā ir pavēlējis Dievs, Nepielīdzināmais, Neierobežotais."
- Bahá'u'lláh, Kitab-i-Aqdas -



Gavēšana

Bahājiešu kalendārā ir četras un reizēm piecas dienas starp gada 18. un 19. mēnešiem, kuras sauc par ”Ha” dienām" vai arī par Iestarpinātajām dienām. Šinīs dienās bahājieši cienā savus draugus un radiniekus un pabaro nabagos. Ar 19.mēneša, Cēluma mēneša, sākumu iesākas gavēšanas periods.
Visas 19 gavēšanas dienas, no saullēkta līdz saulrietam, bahai neko neēdat un nedzerat. Bahājieši pārtraucat gavēt, saulei rietot, pēc lūgšanām.

Šīs 19 gavēšanas dienas tuvina mūs Dievam vairāk par visu. Kad mēs gavējam, mēs simboliski parādam savu mīlestību uz Dievu un mūsu uzticību Viņa baušļu ievērošanā.

Lūk, ko ‘Abdu’l-Baha saka par gavēšanu:

"Gavēšana ir simbols. Gavēšana simbolizē atturēšanos no tā, ko kāro miesa. Fiziska gavēšana ir tādas atturēšanās simbols, un tā ir atgādinātāja. Tas ir tieši tāpat, kā kad kāds atturas no fiziskām iekārām, viņam ir jāatturas no pašpatikas un pašiekāres. Bet vienkārša atturēšanās no ēdiena nekādu iespaidu uz garu neatstāj. Tā ir tikai simbols, tā tikai atgādina. Citādā ziņā tai nav nekādas nozīmes. Gavēšana šādam mērķim nenozīmē pilnīgu atteikšanos no ēdiena. Zelta likums attiecībā uz ēdienu ir neēst ne par daudz, ne par maz. Ir nepieciešama mērenība. Indijā ir kāda sekta, kas praktizē galēju atturību un pakāpeniski samazina ēdiena daudzumu, līdz pārtiek no gandrīz nekā. Bet no tā cieš viņu intelekts. Cilvēks nevar labi kalpot Dievam garīgi vai fiziski, ja viņš ir novājējis aiz uztura nepietiekamības. Viņš nespēj skaidri vērtēt."


Alkoholiski dzērieni ir aizliegti
Dieva Ticības mācīšana
Svēto Dienu ievērošana
Laulības
Darbs ir lūgšana
Lojalitāte pret valdību
Tīrigums

Nav komentāru: