Bahāju ticība ir pasaules reliģija, kuras mērķis ir apvienot visas rases un tautas zem vienas kopējas Mācības un vienas Ticības. Bahājieši ir Bahá'u'lláh, Kurš, kā viņi tic, ir visu laiku Apsolītais, sekotāji. Kā tu jau zini, gandrīz visu tautu pravietojumi vēstī, ka nākotnē uz zemes iestāsies miers un harmonija un cilvēce dzīvos laimīgi. Mēs ticam, kā šī apsolītā Stunda ir situsi un ka tieši Bahá'u'lláh ir tā dižā Persona, Kura mācības palīdzēs cilvēcei uzcelt jaunu pasauli. Savos Svētajos Rakstos Bahá'u'lláh saka:
“Kā visspēcīgākās zāles, kā visiedarbīgāko pasaules izdziedēšanas līdzekli Dievs ir parakstījis visu tautu apvienošanos vienā ticībā, vienai kopējai lietai.” [1]
Lūk, kas Bahá'u'lláh saka par Dievu un par mūsu attiecībām ar Viņu.
Bahá'u'lláh māca, ka Dievs pēc Savas Būtības ir neizzināms. Tas nozīmē, ka mums nevajag censties radīt savās domās Dieva tēlu, iedomājoties Viņu, piemēram, cilvēka izskatā. Vispār ir acīmredzams, ka radība nespēj izprast savu radītāju. Piemēram, galds nevar izprast galdnieka dabu. Galdnieka esamība viņa radītajiem priekšmetiem ir pilnīgi neaptverama.
Dievs ir visa Radītājs. Viņš radīja debesis un zemi ar tās kalniem un ielejām, tuksnešiem un jūrām, upēm, pļavām un mežiem. Dievs radīja dzīvniekus un arī cilvēku. Iemesls, kura dēļ Dievs mūs visus radīja, ir Viņa mīlestība pret mums. Lūk, ko par to saka Bahá'u'lláh:
“Tu cilvēka dēls! Es mīlēju tevis radīšanu, tāpēc Es tevi radīju, tāpēc mīli arī Mani, lai Es varu saukt tevi vārdā un piepildīt tavu dvēseli ar dzīvības garu.” [2]
Tādējādi, kaut arī Dieva esamība sniedzas pāri mūsu saprašanas robežām, Viņa mīlestība nepārtraukti piepilda mūs un mūsu likteni. Tā mūs sasniedz ar Viņa Mūžīgās Derības starpniecību. Saskaņā ar šo Derību, Dievs nekad mūs neatstāj, vienmēr par mums rūpēdamies un mūs vadīdams. Ik reizi, kad cilvēce no Viņa attālinās un aizmirst Viņa Mācības, nāk Dieva Izpausme un atklāj mums Viņa Gribu un Nodomus.
Vārds “izpausme” nozīmē, ka tā atklāj mums kaut ko agrāk nezināmu. Dieva Izpausmes ir īpašas Būtnes, kas atklāj cilvēcei Dieva Vārdu un Viņa Gribu; tādēļ, atsaucoties uz Viņu aicinājumu, mēs atsaucamies uz Dieva aicinājumu.
Lai labāk izprastu “Izpausmes” koncepciju, par kuru runā Bahá'u'lláh, mēs varam atcerēties kādu piemēru no materiālās pasaules. Šīs pasaules siltuma un gaismas avots ir Saule; bez tās uz mūsu planētas nebūtu dzīvības. Taču pati Saule nenolaižas uz zemes, un, ja mēs mēģināsim tai tuvoties, mēs sadegsim.
Taču iedomāsimies, ka mēs paņemam labi nopulētu spoguli un pavēršam to pret Sauli. Mēs tajā ieraudzīsim Saules atspulgu, un, jo labāks būs spogulis, jo precīzāks būs tajā redzamais attēls. Dieva Izpausmes ir līdzīgas labiem spoguļiem, kas atstaro Dievišķo Gaismu visā tās spožumā. Un visi šie Spoguļi atstaro vienu un to pašu Gaismu. Kaut arī Dievs mums ir neaizsniedzams, Viņš laiku pa laikam sūta pie mums šīs pilnīgās Būtnes, lai tās kādu laiku dzīvotu starp mums, vadītu mūs un piepildītu ar enerģiju, kas mums tik ļoti nepieciešama, lai panāktu materiālo un garīgo progresu.
Daudziem ir laimējies, ka viņi tik audzināti saskaņā ar Mācībām, kuras pirms diviem gadu tūkstošiem Dievs atsūtīja cilvēcei ar Savu Atklāsmi, Kristu, Kura Stāvoklis ir - Dieva Dēls. Tagad jūs vārāt uzzināt par citas Izpausmes, Bahá'u'lláh, Kura vārds nozīmē Dieva Godība, Mācībām. Tā kā Viņi abi ir Dieva Izpausmes, Viņu Mācības savā starpā pilnībā saskan, taču Bahá'u'lláh Mācības ir veltītas mūsdienu cilvēces problēmām. Ja tu atcerēsies, kādā stāvoklī šodien ir cilvēce, es domāju, jūs piekritīsiet, ka tai steidzami ir vajadzīga jauna Dieva Izpausme. Ļauj man tev atkārtot Bahá'u'lláh vārdus par laiku, kurā mēs dzīvojam:
“Šī ir tā Diena, kad Dieva brīnišķā labvēlība līst pār cilvēkiem, Diena, kad Viņa visvarenā žēlastība apņem visu radību. Visu pasaules tautu pienākums ir izlīdzināt savas domstarpības un pilnīgā vienotībā un mierā meklēt patvērumu viņa mīlošās labestības un rūpju koka pavēnī.” [3]
Bahāju ticības mērķi
Bahāju ticības mērķi - cilvēces apvienošanu. Bahá'u'lláh mācībās ir teikts, ka mēs visi esam viena koka augļi un viena zara lapas. Neraugoties uz to, ka fiziski un emocionāli mēs cits no cita atšķiramies, neraugoties uz to, ka mums ir atšķirīgi talanti un spējas, mēs visi tomēr esam cēlušies no vienas saknes; mēs visi piederam vienai vienotai cilvēku saimei.
Cilvēci var salīdzināt ar milzīgu dārzu, kurā aug neskaitāmi visdažādāko formu, aromātu un krāsu ziedi. Dārza burvība slēpjas tieši šajā daudzveidībā. Mēs nedrīkstam ļaut fiziskās ārienes, temperamentu, audzināšanas, domu un viedokļu atšķirībām, kas starp mums pastāv, kļūt par konfliktu un naida cēloni. Mums jāuzlūko visi cilvēku cilts pārstāvji kā brīnumaini ziedi, kas aug cilvēces dārzā, un jāpriecājas par savu piederību šim dārzam.
Kaut arī cilvēces vienotība ir neapstrīdams fakts, pasaules tautas vēl ir tālu no šāda stāvokļa, un apvienot tās nebūs vienkārši. Ja tu izlemsi pievienoties bahājiešu draudzei, - un es par to ļoti priecātos, - tu varēsi apvienot savas pūles ar citu cilvēku pūlēm, kas cenšas panākt un saglabāt šo vienotību. Mēs pastāvīgi cenšamies domāt un darboties saskaņā ar mūsu ticību un cilvēces vienotību. Ticības Svētajos Rakstos ir teikts, ka, ja mūs apciemo doma par karu, mums tā nekavējoties jāpadzen ar varenāku domu par mieru. Ja mūsu sirdī ieperinās naids, tas ir nekavējoties jāiznīdē ar mīlestības jūtām. Mums jāpieliek visi spēki, lai atbrīvotos no aizspriedumiem. Aizspriedumi attiecībā uz rasi, ādas krāsu, tautību, kultūru, reliģiju un dzimumu ir vislielākais šķērslis ceļā uz labākas pasaules izveidošanu. Bahaiāju ticības Svētajos Rakstos ļoti daudz ir runāts par to, kā virzīties pa vienotības ceļu un kā palīdzēt citiem uzsākt šo ceļu. Reiz ‘Abdu’l-Baha , - par Viņu es pastāstīšu vēlāk, - teica šādus vārdus:
“Bahá'u'lláh ir iezīmējis vienotības apli, viņam ir nodoms apvienot visas tautas un sapulcināt tās vispārējās vienotības teltī. Tas ir dievišķā dāsnuma darbs, un mums visiem jācenšas ar sirdi un dvēseli, līdz mūsu vidū iestāsies vienotība, un strādājot mums tiks dots spēks.” [4]
Bahá'u'lláh
Bahá'u'lláh piedzima 1817. gadā Irānas galvaspilsētā Teherānā. Jau agrā bērnībā Viņā bija vērojamas diženuma iezīmes. Pamatizglītību Viņš ieguva mājās, taču skolā negāja, jo Dievs Viņu bija apveltījis ar iedzimtām zināšanām. Bahá'u'lláh bija cēlies no dižciltīgas ģimenes, un, kad Viņš sasniedza jaunekļa gadus, Viņam tika piedāvāts amats valdnieka galmā. Taču Viņš atteicās, jo vēlējās ziedot visu savu laiku apspiestiem, trūcīgiem un slimiem cilvēkiem, nostiprinot taisnīgumu.
Sevišķi es gribētu pieminēt divus Bahá'u'lláh dzīves aspektus. Pirmkārt, tās ir ciešanas, kuras Viņu piemeklēja, un, otrkārt, tas, kā Viņš spēja ietekmēt cilvēku sirdis un prātus. Patiesībā, šīs pazīmes ir raksturīgas visām Dieva Izpausmēm.
Bahá'u'lláh ciešanas sākās uzreiz pēc tam, kad Viņš sāka sludināt Dieva Mācību. Viņu vajāja, izsūtīja, un ieslodzīja cietumā. Sākumā Viņu iekala važās drūmā un pretīgā Teherānas pazemes cietumā. Viņu četras reizes pārsūtīja no vienas vietas uz otru, līdz beidzot Viņš nonāca cietuma pilsētā Akkā, Osmaņu impērijas teritorijā. Ciešanas, ko Viņš tur piedzīvoja, bija tik lielas, ka Viņš nosauca Akku par “Vislielāko Cietumu”. Kādā no Viņa Vēstījumiem ir šādi vārdi:
“Savā ikdienā atceries Manas dienas, Manas ciešanas un trimdu šajā tālajā cietumā. Esi stingrs un nelokāms mīlestībā uz Mani, pat ja pār tevi nolīs naidnieku šķēpu krusa un debesis un zeme pret tevi sacelsies.” [5]
Lūk, ko Bahá'u'lláh saka par Savām ciešanām:
“Mūžsenā Daile pieļāva, ka to kaļ važās, lai savas važas saraut varētu visa cilvēce. Viņš ļāva sevi visstiprākajā cietumā mest, lai īsta brīve visai pasaulei par daļu krīt. Līdz pat mielēm Viņš ir tukšojis rūgto bēdu biķeri, lai līksme un nebeidzams prieks pārņemtu visas pasaules tautas. Tas viss nāk no tava visžēlīgā, līdzjūtīgā Dieva žēlastības. Ak jūs, kas ticat Dieva vienībai, ziniet, ka Mēs pieņēmām pazemojumus, lai varētu celties jūs un lai varētu ziedēt un plaukt jūs, mēs izcietām no visām bēdām pilnu mēru. Raugiet, kā tie, kas bija noslēguši derību ar pašu Dievu, piespieda tverties no visām pilsētām visnožēlojamākajā To, Kas bija nācis pasauli no jauna celt!”6
Divi vareni valdnieki - Irānas šahs un Osmaņu impērijas sultāns - ar visiem spēkiem cīnījās pret Bahá'u'lláh un Viņa Mācībām. Taču Patiesības Gaismu nav viegli apslāpēt. Ūdens, ar kuru to cenšas nodzēst, pārvēršas eļļā un baro šo uguni, kas iedegas arvien spožāk un spožāk. Nekas nespēja apturēt Bahá'u'lláh augošo ietekmi. Jo tālāk varas iestādes Viņu izsūtīja, jo vairāk Viņa Mācība piesaistīja cilvēku, kas atzina Viņa Varu un Diženumu. Neraugoties uz nemitīgajām vajāšanām, Bahá'u'lláh turpināja atklāt Dieva Vārdu un Savas četrdesmit gadu ilgās misijas laikā atnesa pasaulei tik daudz mīlestības un garīgās enerģijas, ka vairs nav nekādu šaubu par Viņa Mācības galīgo uzvaru.
Bahá'u'lláh šķīrās no šīs pasaules 1892 gadā. Viņa Atdusas Vieta, kuru mēs uzskatām par vissvētāko vietu uz zemes, atrodas netālu no Akkas pilsētas. Te man ir dažas fotogrāfijas, kurās ir redzama šīs Atdusas vietas ieeja un apkārtējie dārzi.
Báb
Dažus gadus, pirms Bahá'u'lláh pasludināja Savu Misiju, Dievs sūtīja īpašu Sūtni, lai Tas vēstītu par Viņa atnākšanu. Šis dižais Sūtnis pieņēma vārdu “Báb”, kas nozīmē “vārti”. Un Viņš tiešām bija vārti, kas ved uz Dieva atzīšanu un jaunu cilvēces laikmetu. Sešu gadu garumā Viņš nepārtraukti sludināja cilvēkiem, ka jaunās Dieva Izpausmes atnākšana ir tuvu, un sagatavoja Tai ceļu. Viņš sacīja cilvēkiem, ka viņi ir liecinieki jaunā Laikmeta rītausmai, Dieva Apsolītai Dienai. Viņš aicināja viņus attīrīt savas sirdis no pasaulīgām rūpēm, lai tie spētu atzīt To, Kuru Dievs drīzumā atklās.
Simtiem cilvēku atzina Báb Vēstījumu un sekoja Viņam. Taču Irānas valdība un varenā garīdzniecība, kas valdīja pār tautu, nostājās pret Viņu. Viņa sekotāji tika izsludināti ārpus likuma, un daudzi tika sodīti. Pašu Báb 31 gada vecumā pēc valdības pavēles publiski nošāva pilsētas laukumā.
Lai tu sajustu, cik sirsnīgi bija Báb vārdi, es tev nolasīšu divas Viņa atklātās lūgšanas:
Vai ir vēl kāds cits, kas spēj grūtības atņemt, kā Dievs? Saki: lai slavēts ir Dievs! Viņš ir Dievs! Visi ir Viņa kalpi, un visi dzīvo pēc Viņa likumiem.
Saki: Pār visām lietā, Dievs ir piepildījums un nav apmierinājuma bez Dieva nedz debesīs, nedz arī virs zemes. Patiesi, viņš ir Zinātājs, Uzturētājs, Visvarenais.
Daudzi bahājieši zina šīs lūgšanas no galvas, it īpaši pirmo, un grūtos brīžos skaita tās skaļi vai klusībā, pie sevis.
Pēc Báb bojāejas mocekļa nāvē Viņa sekotāji paņēma Viņa mirstīgās atliekas un pārnesa no vienas vietas uz otru, lai tās nenokļūtu Viņa ienaidnieku rokās. Visbeidzot tās tika apbedītas Svētnīcā, kas atrodas Karmela kalnā Haifas pilsētā, Svētajā Zemē. Man ir dažas fotogrāfijas, kurās redzama šī Svētnīca un dažas citas Svētvietas Haifā un Akkā - abas šīs pilsētas atrodas viena līča dažādos krastos. Mūsdienās šīs pilsētas ir Bahāju ticības vispasaules administratīvais un garīgais centrs. Garīgais - tādēļ, ka tur atrodas Báb un Bahá'u'lláh Svētnīcas, kā arī daudzas citas Svētvietas; un administratīvais - tādēļ, ka Karmela kalnā atrodas ticības augstākā pārvaldes orgāna - Vispasaules Taisnīguma Nama - rezidence.
‘Abdu’l-Bahá un Bahá'u'lláh Derība
Visu mūsu dzīvi, bahājiešu dzīvi, vada doma par to, ka mēs esam noslēguši Derību ar Bahá'u'lláh. Kā jau tu zini, visās reliģijās pēc Dieva Izpausmes aiziešanas Viņa sekotāji ir sākuši savā starpā strīdēties, kā rezultātā reliģija ir sašķēlusies simtiem un tūkstošiem sektās. Reizēm par šādas šķelšanās iemeslu ir bijusi atsevišķu cilvēku tiekšanās pēc varas. Taču pat tad, kad vispatiesākajiem ticīgajiem dalījās viedokļi attiecībā uz Dieva Izpausmes vārdu nozīmi, nebija nevienas, Pašas Dieva Izpausmes ieceltas, pilnvarotas personas, kas šīs domstarpības atrisinātu. Tas pastiprināja konfliktu un šķelšanos. Katra interpretācija lika pamatus jaunai sektai.
Bahá'u'lláh ir pasargājis Savu Ticību no šādas šķelšanās, iedvesdams tajā īpašu spēku - Derības spēku. Pirms Savas nāves Viņš nepārprotami, rakstveidā, pavēstīja, ka pēc Viņa visiem bahājiešiem jāvēršas pie ‘Abdu’l-Bahá. Savu vecāko dēlu, ‘Abdu’l-Bahá, Bahá'u'lláh pasludināja par vienīgo Viņa Vārda Skaidrotāju un Viņa Derības centru. Viņu audzināja Pats Bahá'u'lláh. Viņš atzina sava tēva stāvokli jau agrā bērnībā un izcieta kopā ar Viņu visas ciešanas. Viņš kļuva par Bahá'u'lláh dārgāko dāvanu cilvēcei, par pilnīgu piemēru visiem bahājiešiem.
‘Abdu’l-Bahá nodzīvoja uz šīs zemes 77 gadus. Viņš piedzima tajā pašā naktī, kad Báb pavēstīja par Savu Misiju, un nomira 1921. gada novembrī. Viņa dzīve bija ciešanu pilna, taču katrā, kurš Viņu apciemoja, Viņš modināja visdziļākās laimes un prieka sajūtu. Pēc Viņa Tēva aiziešanas atbildība par bahājiešu kopienu gūlās uz Viņa pleciem, un Viņš strādāja dienu un nakti, izplatot Ticību Austrumos un Rietumos. Viņš uzrakstīja tūkstošiem kā atsevišķiem cilvēkiem, tā arī ļaužu grupām adresētu Vēstījumu, kuros Viņš skaidroja sava tēva Vēstījumus. Viņa skaidrojumi ir neatņemama Bahāju ticības Svēto Rakstu sastāvdaļa.
Saliedējušies ap ‘Abdu’l-Bahá kā Derības Centru, bahājieši visā pasaulē saglabā vienotību savos centienos dzīvot saskaņā ar Ticības principiem un radīt jaunu civilizāciju. Mēs vienmēr atceramies, ka daļa no solījuma, kuru mēs devām Bahá'u'lláh, ir mīlēt citam citu, un ‘Abdu’l-Bahá mēs redzam pilnīgu tāda cilvēka piemēru, Kurš mīlēja visus. Mēs atceramies, ka mums jābūt taisnīgiem, ka mums jābūt dāsniem un ka mēs nedrīkstam ievērot citu cilvēku pārkāpumus - un ‘Abdu’l-Bahá piemērs mums māca šo taisnīgumu, dāsnumu un piedošanu. Un pats galvenais - saliedējoties ap ‘Abdu’l-Bahá, mēs pastāvīgi atceramies savu Derību ar Bahá'u'lláh, - ka mēs nedrīkstam pieļaut vienotības graušanu Viņa sekotāju vidū un ka mums, kā saliedētai vispasaules kopienai, nemitīgi jāstrādā, lai nodibinātu cilvēces vienotību.
Arī ‘Abdu’l-Bahá Savā Pēdējā Gribā un Testamentā iecēla Sev mantinieku, nosaukdams Savu vecāko mazdēlu, Shoghi Effendi, par ticības Aizbildni. Tādējādi Shoghi Effendi kļuva par vienīgo pilntiesīgo Mācību skaidrotāju. Trīsdesmit sešus gadus viņš turpināja skaidrot Dieva Izpausmes Vārdus un strādāt, lai stingri iedibinātu Ticību visās planētas malās. Piecarpus gadus pēc viņa nāves bahājieši ievēlēja Vispasaules Taisnīguma Namu, kuru bija iedibinājis Bahá'u'lláh un sīki aprakstījuši ‘Abdu’l-Bahá un Aizbildnis. Pašreiz Vispasaules Taisnīguma Nams ir augstākais Ticības orgāns, un pie tā vēršas visi pasaules bahājieši.
Likumi
Svarīgākais aspekts jebkurā reliģijā ir likumi, kurus Dieva Izpausme atnes cilvēcei, lai uzvestu mūs uz pareizā ceļa. Daži no šiem likumiem un baušļiem ir mūžīgi, bet daži mainās, atkarībā no cilvēces progresa un attīstības. Bahá'u'lláh ir teicis, ka šos likumus nedrīkst uztver vienkārši kā priekšrakstu un aizliegumu krājumu. Viņš saka, ka Viņa “baušļi, patiesi, ir Mana mīlestībā lemtā likteņa gaismekļi Manu kalpu vidū un Manas žēlsirdības atslēgas Manām radībām” Mēs nedrīkstam tiem pakļauties, tikai baidoties no soda, jo Bahá'u'lláh ir teicis: “Ievērojiet manus baušļus aiz mīlestības pret Manu Daili”. [7]
Es minēšu dažu bahājiešu likumu piemērus. Fiziskajā pasaulē mums, kā cilvēciskām būtnēm, katru dienu ir jāēd. Tas ir mūsu fiziskās veselības priekšnoteikums; ja mēs to nedarīsim, tad saslimsim un drīz vien nomirsim. Tādējādi, mēs varam teikt, ka regulāra barības uzņemšana ir mūsu fiziskās pastāvēšanas likums, un mums tam jāpakļaujas. Līdzīgi arī viens no Bahá'u'lláh baušļiem vēstī, ka mums katru dienu jālūdz Dievs. Tāpat kā miesa, arī mūsu dvēsele ir pastāvīgi jāuztur, un lūgšana dod mums šo garīgajai augšanai nepieciešamo enerģiju. Ir daudz brīnišķīgu Báb, Bahá'u'llá un ‘Abdu’l-Bahá atklātu lūgšanu, kuras mēs varam lasīt kā vienatnē, tā arī tikšanās laikā. Dažas no šīm lūgšanām ir domātas konkrētiem gadījumiem, un ir tā saucamās obligātās lūgšanas, no kurām viena ir jānoskaita katru dienu. Visīsākā no šīm lūgšanām skan tā:
“Es apliecinu, ak, mans Dievs, ka Tu esi mani radījis, lai Tevi pazītu un Tevi pielūgtu. Es apliecinu šinī brīdī savu bezspēcību un Tavu varenību, savu nabadzību un Tavu bagātību.
Nav neviena cita Dieva bez Tevis, Palīga briesmās, Paša par Sevi Pastāvošā.” [8]
Kādā citā Savā bauslī Bahá'u'lláh aizliedz tenkošanu un neslavas celšanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo, ja mēs padomājam, nākas atzīt, ka vienotības niknākais ienaidnieks ir tieši tenkošana. Un, par nožēlu, daudziem cilvēkiem ir izveidojies ieradums runāt par citu cilvēku kļūdām aiz viņu muguras. Visus uztrauc citu kļūdas, kuras no to pastāvīgas pieminēšanas, sāk šķist arvien lielākas un šausmīgākas. ‘Abdu’l-Bahá mums liek rīkoties pilnīgi pretēji - ja mēs redzam, ka kādam cilvēkam ir desmit labu īpašību un viena slikta, mums jāpievērš uzmanība tām desmit un jāaizmirst par to vienu, un pat, ja viņam ir desmit sliktu īpašību un tikai viena laba, mums jāizceļ šī viena īpašība.
“Tu Mana troņa biedrs! Neklausies uz ļauno, neskaties uz ļauno, nepazemo pats sevi, nežēlojies un neraudi. Nesaki nekā ļauna, lai tu nedzirdētu to arī pats par sevi, un nepārspīlē citu kļūdas, lai tavas kļūdas neizskatītos lielas, un nevēli nevienam pazemojumu, lai tavs pazemojums netiktu atklāts. Vadi savas dzīves dienas, kas ir īsākas par bēgošo acumirkli, ar spodru prātu, nevainīgu sirdi, šķīstām domām, apgarotu iedabu, lai tu varētu noguldīt savu mirstīgo augumu brīvs un apmierināts un varētu doties uz mistisko paradīzi un allaž dzīvotu mūžīgā valstībā.” [9]
Vēl Bahá'u'lláh aizliedz lietot alkoholu un, protams, narkotikas. Alkohola lietošana ir viena no lielākajām nelaimēm, kas pastāv mūsdienu pasaulē. Tas ir visbiežāk sastopamais vardarbības un ģimenes izjukšanas cēlonis. Alkohols iedarbojas uz smadzenēm, un atņem cilvēkiem spēju skaidri domāt. Viņš liek cilvēkiem uzvesties pazemojoši, bet mēs tikām radīti kā cēlas būtnes. Lūk, ko Bahá'u'lláh saka par cilvēka cēlo dabu:
“Tu, gara dēls! Es radīju tevi bagātu, kāpēc tu nolaidies līdz nabadzībai? Es veidoju tevi cēlu, kāpēc tu sevi pazemo? No Savu zināšanu dziļumiem Es devu tev esamību, kāpēc tu meklē apgaismību pie kāda cita, nevis pie Manis? No mīlestības kā no māliem tevi veidojis esmu, kāpēc tev jādarbojas ar kādu citu? Griez savu skatu uz sevi, lai tu atrastu Mani tevī esošu, varenu, spēcīgu un pašu par sevi pastāvošu.” [10]
Kāds cits Bahá'u'lláh bauslis - viens no maniem iemīļotākajiem - vēstī par vecāku un sabiedrības pienākumu audzināt bērnus un dāvāt tiem izglītību. Manā piezīmju grāmatiņa ir citāts no 'Abdu'l-bahá darbiem, kas to ļoti labi izskaidro:
“Tālab Dieva iemīļotajiem un Žēlsirdīgā kalponēm jāsagatavo savi bērni un jāmāca tie tikumības un pilnības skolā. Viņi nedrīkst pieiet šim jautājumam pavirši; tie nedrīkst gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. Patiesi, bērnam būtu labāk vispār nedzīvot, nekā ļaut viņam augt par neprašu, jo vēlāk šis nevainīgais bērns būs neskaitāmu trūkumu samaitāts, par ko Dievs no viņa stingri prasīs un ļaudis apbērs to ar pārmetumiem un atstums. Cik gan milzīgs grēks tas būtu un kāda nolaidība!
Lūk, pirmais Dieva iemīļoto un Žēlsirdīgā kalpoņu pienākums: visos iespējamos veidos tiem jāaudzina abi dzimumi, gan vīriešu, gan sieviešu; meitenes, tāpat kā zēni; starp viņiem nav nekādas atšķirības. Neaudzinātība, kā pie vieniem, tā otriem, ir pelnījusi nopēlumu, un nolaidība abos gadījumos tiks sodīta. “Vai tie, kas zina, un tie, kas nezina, ir vienādi?”” [11]
Jūs, protams, saprotat, ka es jūs aicinu pievienoties reliģijai, nevis vienkārši piekrist lielisku ideju apkopojumam. Īstenībā Bahāju ticība ir ļoti labi organizēta reliģija, un tās galvenais mērķis ir apvienot visu cilvēci. Jums droši vien būs noderīgi gūt tuvāku ieskatu bahājiešu jaunas civilizācijas veidošanas darbā. Vispasaules Taisnīguma Nams mums saka, ka šajā procesā ir iesaistīti trīs dalībnieki - katram no viņiem ir sava svarīga loma.
Šī procesa pirmais dalībnieks ir katrs ticīgais atsevišķi. Tieši uz viņa pleciem gulstas pienākums būt uzticīgam Derībai, pastāvīgi censties dzīvot saskaņā ar Bahá'u'lláh Mācībām un nenogurstoši kalpot cilvēcei, atceroties, ka nāve nav dzīves beigas un ka mūsu attiecības ar Dievu ir mūžīgas. Pēc nāves mūsu dvēseles atbrīvojas un turpina mūžīgo ceļu pie Dieva. Mūsu šīs zemes dzīve lielā mērā atgādina augli mātes klēpī. Deviņus mēnešus mazulis attīsta savus fiziskos orgānus - acis, ausis, rokas utt., lai pēc tam tos izmantotu šajā pasaulē. Līdzīgi arī mums šajā pasaulē jāattīsta savas garīgās īpašības, kas mums būs nepieciešamas, lai turpinātu attīstīties nākamajā dzīvē. Protams, ka šo mērķi mēs nesasniedzam, sēžot un pārdomājot to. Mums ir jāstrādā, jākalpo saviem tuvākajiem un jādalās ar viņiem iegūtajās zināšanās.
Otrs šī procesa dalībnieks ir draudze. Cilvēciskās būtnes netika radītas, lai tās dzīvotu vientulībā. Mēs dzīvojam sabiedrībā, un mums kopīgi jāstrādā, lai celtu jaunu civilizāciju. Draudze, kas mums ir vistuvāk, ir vietējā, kurā ietilpst mūsu ciemata vai pilsētas bahājieši. Tieši vietējā draudzē mēs mācāmies savstarpēji sadarboties, kopīgi attīstīties un stiprināt vienotību. Bez tam mēs esam arī nacionālās kopienas locekļi, un piederam arī vispasaules kopienai, kas nepārtraukti paplašinās un papildinās ar visdažādākās reliģiskās, nacionālās un rasu izcelsmes cilvēkiem.
Kā vēstī Vispasaules Taisnīguma Nams, trešais jaunās civilizācijas celšanas dalībnieks ir Ticības Institūcijas. Par šo tēmu mums būs jāparunā sīkāk, kad mēs pārrunāsim Derību. Tagad es tikai pateikšu, ka starp Bahá'u'lláh baušļiem ir daudz tādu, kas skar sabiedrības organizācijas struktūru. Senāk Dieva Izpausmes gandrīz nekad nerunāja par to, kā Viņu sekotājiem sevi jāorganizē, un cilvēkiem pašiem bija jāizdomā kaut kāda struktūra. Taču, kas attiecas uz Bahai ticību, tad Bahá'u'lláh mums atnesa Savu Administratīvo Kārtību, proti, Viņš Pats mums pateica, kādas institūcijas mums jānodibina, kā tām jādarbojas un kā cilvēcei jāpārvalda sava dzīve.
Mēs jau runājām par augstāko orgānu, Vispasaules Taisnīguma Namu. Bez tam, bahājieši katrā valstī reizi gadā ievēl Nacionālo Garīgo Padomi, bet katrā apdzīvotajā vietā Vietējo Garīgo Padomi. Tieši šīs būs pirmās institūcijas, ar kurām jūs iepazīsities. Bahāju ticībā nav ne mācītāju, ne garīdzniecības, un visas kopienas darīšanas pārvalda Vietējā Garīgā Padome, kas aizstāv katra atsevišķa ticīgā intereses. Vietējās Garīgās Padomes sastāvā ietilpst deviņi cilvēki, kurus dievbijīgā gaisotnē, aizsegtā balsošanā ievēl visi pieaugušie draudzes ticīgie. Garīgās Padomes bahājiešiem ir ārkārtīgi svarīgas. Tieši ar to starpniecību mēs mācāmies, kā jāvada cilvēces dzīve un kā sabiedrībā var tikt iedibināta jaunā kārtība, kas pazīstama kā Bahá'u'lláh Pasaules Iekārta.
Lūgšana par garīgo attīstīšanu
“Ak Dievs, atspirdzini un iepriecini manu garu. Šķīsti manu sirdi. Apgaismo manas spējas. Tavās rokās es ielieku visus savus pasākumus. Tu esi mans vadītājs un mans patvērums. Man vairs nebūs ne bēdu ne skumju, bet es būšu līksms un prieka pilns. Ak Dievs, visas raizes no manis attālināsies, un šķēršļi man vairs ceļā nestāsies. Mani vairs nenospiedīs dzīves ēnas.
Ak Dievs! Tu esi man vēl tuvāks, nekā pats es sev. Es tev ziedojos, ak Dievs.”
1 Bahá'u'lláh, Domu vārpasCXX.3.
2 Bahá'u'lláh, Apslēptie vārdi, arābu Nr.4.
3 Bahá'u'lláh, Domu vārpas, IV.I.
4 ‘Abdu’l-Bahá Gudrība, 27.lpp.
5 Vēstījums Ahmādam.
6 Bahá'u'lláh, Domu vārpas, XLV.
7 Bahá'u'lláh, Kitab-i-Agdas, K4.
8 Turpat, Īsā obligātā lūgšana.
9 Bahá'u'lláh, Apslēptie vārdi, pers. Nr.44.
10 Turpat, arābu Nr.13.
11 Tablets of ‘Abdu’l-Baha, v3, pp.579-80.
piektdiena, 2009. gada 17. jūlijs
Vēl nedaudz datu par Bahāju ticību
Bahājiešu Ticība, kas dibināta pirms pusotra gadsimta, šodien ir viena no visstraujāk augošajām pasaules reliģijām. Ar vairāk nekā pieciem miljoniem sekotāju, kuri pārstāv visas zemes tautas, tā ir pasaulē otra ģeogrāfiski izplatītākā ticība, pārspējot visas reliģijas, izņemot Kristietību. Bahājieši apdzīvo vairāk kā 100 000 vietas visā pasaulē, nemitīgi paplašinoties un atspoguļojot uzticību pasaules iedzīvotāju ideāliem.
Ticības dibinātājs bija Bahá'u'lláh (1817.-1892.) – persiešu dižciltīgais no Teherānas, kurš deviņpadsmitā gadsimta vidū pameta augstmaņa ērto un drošo dzīvi un, pakļaujoties intensīvai vajāšanai un zaudējumiem, atnesa cilvēcei jaunu un saviļņojošu miera un vienotības vēstījumu.
Bahá'u'lláh atklāja sevi kā mūsdienu neatkarīgu Dieva Vēstnesi. Viņa dzīve, darbs un ietekme ir salīdzināma ar Ābrahamu, Krišnu, Mozu, Zoroastru, Budu, Kristu un Muhamedu. Bahājieši tic, ka Bahá'u'lláh ir jaunākais dievišķais Vēstnesis šajā pēctecībā.
Būtiskākais Bahá'u'lláh vēstījums ir vienotība. Viņš mācīja, ka ir tikai viens Dievs, tikai viena cilvēku rase, un ka visas pasaules reliģijas pārstāv dažādas stadijas Dieva gribas un mērķu atklāsmē cilvēcei. Bahá'u'lláh saka, ka šodien cilvēce ir sasniegusi pilngadību. Kā aprakstīts visos pasaules Rakstos, ir pienācis laiks apvienot cilvēkus mierīgā un saskanīgā vispasaules sabiedrībā. „Zeme ir tikai viena valsts un cilvēce tās iedzīvotāji,” rakstīja Bahá'u'lláh.
Jaunākā no pasaules neatkarīgajām reliģijām, kuras dibinātājs bija Bahá'u'lláh, izceļas starp citām reliģijām dažādos veidos. Bahāju ticībā nav garīdzniecības, jo pēc Bahá'u'lláh mācības, cilvēks ir spējīgs patstāvīgi meklēt un uztvert garīgās patiesības. Tai ir unikāla pasaules administrācijas sistēma ar brīvi ievēlētām pārvaldes padomēm. Pašreiz pasaulē darbojas vairāk kā 13 000 vietējās padomes un 181 nacionālā padome. Centrālā Bahāju administratīvā struktūra ir Vispasaules Taisnīguma Nams, starptautiskā Bahāju ticības pārvaldes padome.
Ticības dibinātājs bija Bahá'u'lláh (1817.-1892.) – persiešu dižciltīgais no Teherānas, kurš deviņpadsmitā gadsimta vidū pameta augstmaņa ērto un drošo dzīvi un, pakļaujoties intensīvai vajāšanai un zaudējumiem, atnesa cilvēcei jaunu un saviļņojošu miera un vienotības vēstījumu.
Bahá'u'lláh atklāja sevi kā mūsdienu neatkarīgu Dieva Vēstnesi. Viņa dzīve, darbs un ietekme ir salīdzināma ar Ābrahamu, Krišnu, Mozu, Zoroastru, Budu, Kristu un Muhamedu. Bahājieši tic, ka Bahá'u'lláh ir jaunākais dievišķais Vēstnesis šajā pēctecībā.
Būtiskākais Bahá'u'lláh vēstījums ir vienotība. Viņš mācīja, ka ir tikai viens Dievs, tikai viena cilvēku rase, un ka visas pasaules reliģijas pārstāv dažādas stadijas Dieva gribas un mērķu atklāsmē cilvēcei. Bahá'u'lláh saka, ka šodien cilvēce ir sasniegusi pilngadību. Kā aprakstīts visos pasaules Rakstos, ir pienācis laiks apvienot cilvēkus mierīgā un saskanīgā vispasaules sabiedrībā. „Zeme ir tikai viena valsts un cilvēce tās iedzīvotāji,” rakstīja Bahá'u'lláh.
Jaunākā no pasaules neatkarīgajām reliģijām, kuras dibinātājs bija Bahá'u'lláh, izceļas starp citām reliģijām dažādos veidos. Bahāju ticībā nav garīdzniecības, jo pēc Bahá'u'lláh mācības, cilvēks ir spējīgs patstāvīgi meklēt un uztvert garīgās patiesības. Tai ir unikāla pasaules administrācijas sistēma ar brīvi ievēlētām pārvaldes padomēm. Pašreiz pasaulē darbojas vairāk kā 13 000 vietējās padomes un 181 nacionālā padome. Centrālā Bahāju administratīvā struktūra ir Vispasaules Taisnīguma Nams, starptautiskā Bahāju ticības pārvaldes padome.
Administratīvā kārtība
Bahāju ticības administratīvā kārtība ir sistēma, ar kuras palīdzību daudzi tūkstoši vietējo un nacionālo bahāju ticības kopienu visā pasaulē tiek organizētas plašākā starptautiskā struktūrā. Pēdējās skaitīšanas dati rāda, ka vairāk nekā 200 valstīs un neatkarīgās teritorijās atrodas nozīmīgas bahāju kopienas un, ka šobrīd bahāju ticības pārstāvji mīt vairāk nekā 15000 pilsētās un ciemos visos kontinentos.
VIETĒJĀ GARĪGĀ PADOME
Tā kā bahāju ticībā nav ne mācītāju, ne ticības tulkotāju, ne savas garīdzniecības, bahāju kopienas pārvalda demokrātiskā ceļā ievēlētas padomes vai sanāksmes, kuras sastāv no deviņiem katras vietējās kopienas pieaugušajiem locekļiem, un kuri tiek ievēlēti uz vienu gadu. Šīs sanāksmes tiek dēvētas par Vietējajām Garīgajām Padomēm, jo to uzdevums ir vadīt vietējās kopienas gan garīgajos gan arī praktiskajos jautājumos.
IKGADĒJĀS VĒLĒŠANAS
Vietējās Garīgās Padomes tiek vēlētas katru gadu vienā noteiktā datumā, kas ir 21.aprīlis. Šī ir atceres diena notikumiem, kas saistās ar bahāju ticības dibinātāja Bahá'u'lláh izraidīšanu no Bagdādes, kurp viņš bija nosūtīts trimdā dažus gadus pirms šī notikuma. Visi bahāju kopienas pieaugušie pārstāvji var tikt ievēlēti Vietējā Garīgajā Padomē un visiem ir tiesības balsot. Kalpošana šādā padomē tiek uzskatīta gan par pagodinājumu, gan par pienākumu un bahāju ticības pārstāvis nedrīkst no tā atteikties, ja vien viņu to darīt nekavē slimība vai kāds cits nepārvarams iemesls.
NACIONĀLĀ GARĪGĀ PADOME
Nacionālās Garīgās Padomes tiek ievēlētas tajā pašā laikā, kad vietējās garīgās padomes ikvienā pasaules valstī, kurā pastāv reliģijas brīvība, kurā likums to atļauj un, kurā mīt pietiekošs skaits bahāju ticīgo. Parasti nacionāls garīgās padomes tiek vēlētas valstī, kurā pastāv vismaz 3 - 4 Vietējās Garīgās Padomes, un kurā ir vairāk nekā 200 pieaugušu ticīgo. Arī Nacionālā Garīgā Padome sastāv no deviņiem locekļiem un pilda tieši tās pašas funkcijas, ko Vietējās Garīgās Padomes, tikai nacionālā mērogā. Nacionālā Garīgā Padome atbild arī par tiem valsts apgabaliem, kuros mīt bahāju ticības pārstāvji, bet kuros vēl nav nodibinātas Vietējās Garīgās Padomes.
PASAULES TAISNĪGUMA NAMS
Bahāju ticības administratīvās kārtības trešajā administratīvajā līmenī pastāv starptautisks pārvaldes orgāns, kuru dēvē par Pasaules Taisnīguma Namu. Tāpat kā Vietējās un Nacionālās Garīgās Padomes, arī Pasaules Taisnīguma Namā ietilpst deviņi locekļi, bet tā tiek pārvēlēta tikai reizi piecos gados un tā atbild par bahāju ticības kopienu visas pasaules mērogā. Pasaules Taisnīguma Nams galvenokārt vada 180 Nacionālajās Garīgajās Padomes, kuras uz doto brīdi darbojas pasaulē, kā arī sniedz ieteikumus un padomus bahāju kopienai svarīgos plaša mēroga apgabalos.
VĒLĒŠANAS
Pretēji daudzām citām baznīcas un laicīgajām organizācijām, bahāju kopienā vietējie, nacionālie un pasaules administratīvie orgāni tiek ievēlēti visdemokrātiskākajā ceļā, aizklāti balsojot, bez iepriekšējas kandidatūru izvirzīšanas un aģitācijas. Bahāju institūcijās ievēlētie nedrīkst sevi paaugstināt amatā un viņiem nav atļauts izmantot savu posteni. No viņiem tiek sagaidīta kalpošana kopienai, dažreiz pat ievērojami personīgi uzupurējoties.
VIETĒJĀ GARĪGĀ PADOME
Tā kā bahāju ticībā nav ne mācītāju, ne ticības tulkotāju, ne savas garīdzniecības, bahāju kopienas pārvalda demokrātiskā ceļā ievēlētas padomes vai sanāksmes, kuras sastāv no deviņiem katras vietējās kopienas pieaugušajiem locekļiem, un kuri tiek ievēlēti uz vienu gadu. Šīs sanāksmes tiek dēvētas par Vietējajām Garīgajām Padomēm, jo to uzdevums ir vadīt vietējās kopienas gan garīgajos gan arī praktiskajos jautājumos.
IKGADĒJĀS VĒLĒŠANAS
Vietējās Garīgās Padomes tiek vēlētas katru gadu vienā noteiktā datumā, kas ir 21.aprīlis. Šī ir atceres diena notikumiem, kas saistās ar bahāju ticības dibinātāja Bahá'u'lláh izraidīšanu no Bagdādes, kurp viņš bija nosūtīts trimdā dažus gadus pirms šī notikuma. Visi bahāju kopienas pieaugušie pārstāvji var tikt ievēlēti Vietējā Garīgajā Padomē un visiem ir tiesības balsot. Kalpošana šādā padomē tiek uzskatīta gan par pagodinājumu, gan par pienākumu un bahāju ticības pārstāvis nedrīkst no tā atteikties, ja vien viņu to darīt nekavē slimība vai kāds cits nepārvarams iemesls.
NACIONĀLĀ GARĪGĀ PADOME
Nacionālās Garīgās Padomes tiek ievēlētas tajā pašā laikā, kad vietējās garīgās padomes ikvienā pasaules valstī, kurā pastāv reliģijas brīvība, kurā likums to atļauj un, kurā mīt pietiekošs skaits bahāju ticīgo. Parasti nacionāls garīgās padomes tiek vēlētas valstī, kurā pastāv vismaz 3 - 4 Vietējās Garīgās Padomes, un kurā ir vairāk nekā 200 pieaugušu ticīgo. Arī Nacionālā Garīgā Padome sastāv no deviņiem locekļiem un pilda tieši tās pašas funkcijas, ko Vietējās Garīgās Padomes, tikai nacionālā mērogā. Nacionālā Garīgā Padome atbild arī par tiem valsts apgabaliem, kuros mīt bahāju ticības pārstāvji, bet kuros vēl nav nodibinātas Vietējās Garīgās Padomes.
PASAULES TAISNĪGUMA NAMS
Bahāju ticības administratīvās kārtības trešajā administratīvajā līmenī pastāv starptautisks pārvaldes orgāns, kuru dēvē par Pasaules Taisnīguma Namu. Tāpat kā Vietējās un Nacionālās Garīgās Padomes, arī Pasaules Taisnīguma Namā ietilpst deviņi locekļi, bet tā tiek pārvēlēta tikai reizi piecos gados un tā atbild par bahāju ticības kopienu visas pasaules mērogā. Pasaules Taisnīguma Nams galvenokārt vada 180 Nacionālajās Garīgajās Padomes, kuras uz doto brīdi darbojas pasaulē, kā arī sniedz ieteikumus un padomus bahāju kopienai svarīgos plaša mēroga apgabalos.
VĒLĒŠANAS
Pretēji daudzām citām baznīcas un laicīgajām organizācijām, bahāju kopienā vietējie, nacionālie un pasaules administratīvie orgāni tiek ievēlēti visdemokrātiskākajā ceļā, aizklāti balsojot, bez iepriekšējas kandidatūru izvirzīšanas un aģitācijas. Bahāju institūcijās ievēlētie nedrīkst sevi paaugstināt amatā un viņiem nav atļauts izmantot savu posteni. No viņiem tiek sagaidīta kalpošana kopienai, dažreiz pat ievērojami personīgi uzupurējoties.
Konsultācija
Lēmumu pieņemšanas process Bahāju ticības administratīvajos orgānos balstās uz darba metodi, kuru bahāju ticības pārstāvji dēvē par konsultēšanos. Tas nozīmē, ka katrs tiek uzklausīts, un ka katrs uzklausa pārējos, un ka neviens nepiekāpīgi neuzstāj uz savu personīgo viedokli. Tomēr konsultēšanās atšķiras no lēmumu pieņemšanas, kas balstīta uz konsensu, jo visiem tās dalībniekiem ir dziļa vēlēšanās atrast īsto jeb patieso risinājumu konkrētajai problēmai, neskatoties uz to, kāds ir bijis viņu iepriekšējais viedoklis. Šāda veida process prasa ļoti garīgu attieksmi un lielu pašdisciplīnu, bet tas noved pie lēmuma, kuram visi piekrīt un uzticas. Tiklīdz pēc konsultēšanās ir sasniegta vienošanās, tiek sagaidīts, ka ikviens pildīs šo lēmumu.
Bahá'u'lláh aizliedza pieņemt jebkādu materiālu palīdzību no ārpus Ticības avotiem, kas varētu tikt izmantotas jebkādām bahājiešu vajadzībām. Attiecīgi bahājiešu organizācijas tiek atbalstītas tikai no reģistrētu kopienas locekļu ziedojumiem. Visi individuālie ziedojumi fondos ir pilnīgi brīvprātīgi un slepeni.
Bahājiešu ticībai ir atšķirīga pieeja mūsdienu sociālajām problēmām. Bahājiešu raksti un daudzveidīgās darbības ir adresētas visām nozīmīgām tendencēm mūsdienu pasaulē sākot ar jauniem uzskatiem par kultūras atšķirībām un dabas saglabāšanu līdz decentralizētai lēmumu pieņemšanai; sākot ar atjaunotu uzticību ģimenes dzīvei un morālām vērtībām līdz aicinājumam uz sociālu un ekonomisku taisnīgumu pasaulē, kas strauji kļūst par globālu apkaimi.
Tomēr Ticības raksturīgākais sasniegums ir vienotība. Atšķirībā no pārējām reliģijām, nerunājot nemaz par vairākumu sociālo un politisko kustību, bahājiešu kopiena ir veiksmīgi izturējusi ilggadīgu pārbaudījumu nesadalīties sektās un apakšgrupās. Tā pastāv vienota par spīti trauksmainai vēsturei, kāda ir jebkurai senatnes reliģijai.
Gados kopš Bahá'u'lláh dzīves, vispasaules vienotības process, kuru Viņš sludināja, ir veiksmīgi attīstījies. Caur vēsturiskiem notikumiem tradicionālās rasu, šķiru, ticības un nacionālās barjeras ir nemitīgi samazinājušās. Galvenais izaicinājums, kas jāpieņem pasaules iedzīvotājiem, ir viņu vienesmes fakts un piedalīšanās jaunas pasaules veidošanā.
Bahá'u'lláh aizliedza pieņemt jebkādu materiālu palīdzību no ārpus Ticības avotiem, kas varētu tikt izmantotas jebkādām bahājiešu vajadzībām. Attiecīgi bahājiešu organizācijas tiek atbalstītas tikai no reģistrētu kopienas locekļu ziedojumiem. Visi individuālie ziedojumi fondos ir pilnīgi brīvprātīgi un slepeni.
Bahājiešu ticībai ir atšķirīga pieeja mūsdienu sociālajām problēmām. Bahājiešu raksti un daudzveidīgās darbības ir adresētas visām nozīmīgām tendencēm mūsdienu pasaulē sākot ar jauniem uzskatiem par kultūras atšķirībām un dabas saglabāšanu līdz decentralizētai lēmumu pieņemšanai; sākot ar atjaunotu uzticību ģimenes dzīvei un morālām vērtībām līdz aicinājumam uz sociālu un ekonomisku taisnīgumu pasaulē, kas strauji kļūst par globālu apkaimi.
Tomēr Ticības raksturīgākais sasniegums ir vienotība. Atšķirībā no pārējām reliģijām, nerunājot nemaz par vairākumu sociālo un politisko kustību, bahājiešu kopiena ir veiksmīgi izturējusi ilggadīgu pārbaudījumu nesadalīties sektās un apakšgrupās. Tā pastāv vienota par spīti trauksmainai vēsturei, kāda ir jebkurai senatnes reliģijai.
Gados kopš Bahá'u'lláh dzīves, vispasaules vienotības process, kuru Viņš sludināja, ir veiksmīgi attīstījies. Caur vēsturiskiem notikumiem tradicionālās rasu, šķiru, ticības un nacionālās barjeras ir nemitīgi samazinājušās. Galvenais izaicinājums, kas jāpieņem pasaules iedzīvotājiem, ir viņu vienesmes fakts un piedalīšanās jaunas pasaules veidošanā.
Daži pamatprincipi
Lai pasaules sabiedrība uzplauktu, Bahá'u'lláh ir noteicis zināmus pamatprincipus. Starp tiem ir:
* visu veidu aizspriedumu likvidēšana;
* pilnīga vienlīdzība starp dzimumiem;
* pasaules reliģiju vienotās būtības atzīšana;
* galējas nabadzības un bagātības likvidēšana;
* vispārēja izglītība; vienota valoda;
* harmonija starp zinātni un reliģiju;
* noturīgs līdzsvars starp dabu un tehnoloģijām;
* pasaules pārvaldes sistēmas izveidošana, kas balstīta kopīgā drošībā un cilvēces vienotībā.
Bahājieši visā pasaulē pauž uzticību šiem principiem galvenokārt caur individuālu un kopīgu pārveidošanos, piedaloties daudzskaitlīgos maza mēroga sociālos un saimnieciskos attīstības projektos, kurus bahājiešu kopienas ir uzsākušas pēdējos gados.
* visu veidu aizspriedumu likvidēšana;
* pilnīga vienlīdzība starp dzimumiem;
* pasaules reliģiju vienotās būtības atzīšana;
* galējas nabadzības un bagātības likvidēšana;
* vispārēja izglītība; vienota valoda;
* harmonija starp zinātni un reliģiju;
* noturīgs līdzsvars starp dabu un tehnoloģijām;
* pasaules pārvaldes sistēmas izveidošana, kas balstīta kopīgā drošībā un cilvēces vienotībā.
Bahājieši visā pasaulē pauž uzticību šiem principiem galvenokārt caur individuālu un kopīgu pārveidošanos, piedaloties daudzskaitlīgos maza mēroga sociālos un saimnieciskos attīstības projektos, kurus bahājiešu kopienas ir uzsākušas pēdējos gados.
Bahājiešu kalendārs
Bahājiešu saules kalendārs, kas radās līdz ar Báb atnākšanu, sastāv no deviņpadsmit mēnešiem ar deviņpadsmit dienām katrā, kopsummā sastādot 361 dienu. Saules gadā četras liekās dienas (piecas garajos gados) ir nosauktas par „Iestarpinātām Dienām” (Aijam-i-Ha), un tās ir apdāvināšanas, viesmīlības un svētku laiks. Svētki notiek katra Bahai mēneša pirmajā dienā, un tā Bahai gadā ir deviņpadsmit svētki.
Svētku noturēšanas datumi:
1. – 21.marts – Bahā / Spožums
2. – 9.aprīlis – Džalāls / Slava
3. – 28.aprīlis – Džamals / Daile
4. – 17.maijs – Azmats / Dižums
5. – 5.jūnijs – Nurs / Gaisma
6. – 24.jūnijs – Rahmats / Žēlastība
7. – 13.jūlijs – Kalimats / Vārdi
8. – 1.augusts – Kamals / Pilnveidība
9. – 20.augusts – Asma / nosaukumi
10. – 8.septembris – Izats / Varenība
11. – 27.septembris – Mašejats / Griba
12. – 16.oktobris – Ilms / Atziņa
13. – 4.novembris – Kudrats / Vara
14. – 23.novembris – Kauls / Runa
15. – 12.decembris – Masails / Jautājumi
16. – 31.decembris – Šarafs / Gogs
17. – 19.janvāris – Sultans / Suverenitāte
18. – 7.februāris – Mulks / Valdīšana
19. – 2.marts – Ala / Cēlums
Svētku noturēšanas datumi:
1. – 21.marts – Bahā / Spožums
2. – 9.aprīlis – Džalāls / Slava
3. – 28.aprīlis – Džamals / Daile
4. – 17.maijs – Azmats / Dižums
5. – 5.jūnijs – Nurs / Gaisma
6. – 24.jūnijs – Rahmats / Žēlastība
7. – 13.jūlijs – Kalimats / Vārdi
8. – 1.augusts – Kamals / Pilnveidība
9. – 20.augusts – Asma / nosaukumi
10. – 8.septembris – Izats / Varenība
11. – 27.septembris – Mašejats / Griba
12. – 16.oktobris – Ilms / Atziņa
13. – 4.novembris – Kudrats / Vara
14. – 23.novembris – Kauls / Runa
15. – 12.decembris – Masails / Jautājumi
16. – 31.decembris – Šarafs / Gogs
17. – 19.janvāris – Sultans / Suverenitāte
18. – 7.februāris – Mulks / Valdīšana
19. – 2.marts – Ala / Cēlums
Svētas Dienas
Gadā ir deviņas Svētas Dienas, kurās bahājiešiem nevajadzētu strādāt.
Šīs dienas ir izdalītas tāpēc, ka tanīs notika kaut kas svarīgs ticības vēsturē, un tāpēc tās neuzskata par parastām dienām. Septiņas no Svētajām Dienām ir svētku dienas, un divās no tām pieminam Báb mocekļa gaitas un Bahá'u'lláh Debesbraukšanu.
No svētku dienām pirmā ir Jaungada svētki, kas iezīmē gavēņa izbeigšanos un jaunā gada iestāšanos.
Nākamie trīs svētki tiek svinēti Ridván laikā. Šī ir Bahá'u'lláh Bagdādes Paziņojuma gadadiena. Tās divpadsmit dienas, par kurām mēs runājam kā par "Ridván dienām", Bahá'u'lláh uzturējās skaistajā dārzā, kuru sauca par Ridván un kur viņa draugi un sekotāji pēdējo reizi ieradās viņu apciemot pirms viņa aizbraukšanas uz Konstantinopoli. Bahá'u'lláh tika izsūtīts no Bagdādes, un viņa daudzie sekotāji, kā arī simtiem citu cilvēku, kas bija viņu iemīļojuši un iecienījuši, par viņa aizbraukšanu bija ļoti noskumuši, bet sūrās bēdas, kas nospieda viņa draugu sirdis, izvērtās nebeidzamā priekā, jo tieši tanīs dienās Bahá'u'lláh atklāti paziņoja, ka viņš ir tas, kā atnākšanu bija pareģojušas pagātnes Dieva Izpausmes un par ko Báb bija atdevis savu dārgo dzīvību. Pieminot tās brīnumainās divpadsmit dienas, mēs katru gadu svinam Ridván svētkus, un no šīm dienām pirmā, devītā un divpadsmitā ir Svētās Dienas, kurās mēs nestrādājam.
Tad mums vēl ir Báb Paziņojuma gadadiena, kas ir tā diena, kurā Báb Širāzā ar Mullu Huseinu pirmo reizi runāja par savu sūtību.
Sestā un septītā no mūsu svētku dienām ir Báb un Bahá'u'lláh dzimšanas dienas.
Bahājiešu Svētās Dienas:
1. 21.marts - Navruzs (Jaungada svētki).
2. 21.aprīlis - Ridván pirmā diena. Bahá'u'lláh Paziņojums (1863.g.) plkst. 3:00 pēcpusdienā.
3. 29.aprīlis - Ridván devītā diena.
4. 2.maijs - Ridván divpadsmitā diena.
5. 23.maijs - Báb Paziņojums (1844.g.), divas stundas un vienpadsmit minūtes pēc saulrieta 22. maijā.
6. 29.maijs - Bahá'u'lláh Debesbraukšana (1892.g.) plkst. 3:00 no rīta.
7. 9.jūlijs - Báb mocību diena, ap dienas vidu (1850.g.).
8. 20.oktobris - Báb dzimšanas diena (1819.g.).
9. 12.novembris - Bahá'u'lláh dzimšanas diena (1817.g.).
Bahājiešiem saulriets ir vienas dienas nobeigums un nākamās sākums. Tāpēc ikviena no šīm dienām iesākas ar iepriekšējās dienas saulrietu. Piemēram, Báb Paziņojums notika divas stundas un vienpadsmit minūtes pēc saulrieta 22. maijā un beidzās 23. maijā pēc saulrieta. Bahá'u'lláh Debesbraukšana iesākas 28. maijā pēc saulrieta un beidzas pēc saulrieta 29. maijā utt.
Šīs dienas ir izdalītas tāpēc, ka tanīs notika kaut kas svarīgs ticības vēsturē, un tāpēc tās neuzskata par parastām dienām. Septiņas no Svētajām Dienām ir svētku dienas, un divās no tām pieminam Báb mocekļa gaitas un Bahá'u'lláh Debesbraukšanu.
No svētku dienām pirmā ir Jaungada svētki, kas iezīmē gavēņa izbeigšanos un jaunā gada iestāšanos.
Nākamie trīs svētki tiek svinēti Ridván laikā. Šī ir Bahá'u'lláh Bagdādes Paziņojuma gadadiena. Tās divpadsmit dienas, par kurām mēs runājam kā par "Ridván dienām", Bahá'u'lláh uzturējās skaistajā dārzā, kuru sauca par Ridván un kur viņa draugi un sekotāji pēdējo reizi ieradās viņu apciemot pirms viņa aizbraukšanas uz Konstantinopoli. Bahá'u'lláh tika izsūtīts no Bagdādes, un viņa daudzie sekotāji, kā arī simtiem citu cilvēku, kas bija viņu iemīļojuši un iecienījuši, par viņa aizbraukšanu bija ļoti noskumuši, bet sūrās bēdas, kas nospieda viņa draugu sirdis, izvērtās nebeidzamā priekā, jo tieši tanīs dienās Bahá'u'lláh atklāti paziņoja, ka viņš ir tas, kā atnākšanu bija pareģojušas pagātnes Dieva Izpausmes un par ko Báb bija atdevis savu dārgo dzīvību. Pieminot tās brīnumainās divpadsmit dienas, mēs katru gadu svinam Ridván svētkus, un no šīm dienām pirmā, devītā un divpadsmitā ir Svētās Dienas, kurās mēs nestrādājam.
Tad mums vēl ir Báb Paziņojuma gadadiena, kas ir tā diena, kurā Báb Širāzā ar Mullu Huseinu pirmo reizi runāja par savu sūtību.
Sestā un septītā no mūsu svētku dienām ir Báb un Bahá'u'lláh dzimšanas dienas.
Bahājiešu Svētās Dienas:
1. 21.marts - Navruzs (Jaungada svētki).
2. 21.aprīlis - Ridván pirmā diena. Bahá'u'lláh Paziņojums (1863.g.) plkst. 3:00 pēcpusdienā.
3. 29.aprīlis - Ridván devītā diena.
4. 2.maijs - Ridván divpadsmitā diena.
5. 23.maijs - Báb Paziņojums (1844.g.), divas stundas un vienpadsmit minūtes pēc saulrieta 22. maijā.
6. 29.maijs - Bahá'u'lláh Debesbraukšana (1892.g.) plkst. 3:00 no rīta.
7. 9.jūlijs - Báb mocību diena, ap dienas vidu (1850.g.).
8. 20.oktobris - Báb dzimšanas diena (1819.g.).
9. 12.novembris - Bahá'u'lláh dzimšanas diena (1817.g.).
Bahājiešiem saulriets ir vienas dienas nobeigums un nākamās sākums. Tāpēc ikviena no šīm dienām iesākas ar iepriekšējās dienas saulrietu. Piemēram, Báb Paziņojums notika divas stundas un vienpadsmit minūtes pēc saulrieta 22. maijā un beidzās 23. maijā pēc saulrieta. Bahá'u'lláh Debesbraukšana iesākas 28. maijā pēc saulrieta un beidzas pēc saulrieta 29. maijā utt.
Daži likumi un pienākumi
Lūgšana
Lūgšana ir likums, kuru mums devis Bahá'u'lláh un kuru mums ir jāievēro. Mums ne tikai katru dienu ir jāskaita lūgšanas, bet arī jālasa Svētie Raksti, vismaz katru rītu un katru vakaru.
Bahá'u'lláh un ‘Abdu’l-Bahá. Lūgšanu skaits un laiks, kurā nododamies lūgšanām, ir atkarīgs no mūsu vajadzībām un dvēseles prasībām. Tomēr Bahá'u'lláh ir devis mums trīs Obligātās Lūgšanas.
Īsā Obligātā Lūgšana sastāv no viena panta, un tā ir jāskaita vienu reizi divdesmit četrās stundās.
Vidēji Garo (Lūgšanu) jāskaita trīsreiz dienā, no rīta, pusdienlaikā un vakarā.
Garā obligātā Lūgšana ir sarežģītākā no visām trim, un tā ir jāskaita vienreiz divdesmit četru stundu laikā, kad ticīgajiem rodas vēlēšanās to noskaitīt.
Ticīgais var brīvi izvēlēties jebkuru no minētajām, Obligātajām Lūgšanām, ievērojot īpašas instrukcijas, kas pievienotas katrai lūgšanai.
"Mēs esam vēlējuši jums lūgt Dievu un gavēt, sākot ar pilngadību.(pilngadība - 15.g.) To ir vēlējis Dievs tavs Kungs un tavu sentēvu Kungs. Viņš no tā ir atbrīvojis tos, kas ir slimību vai vecuma novājināti, tas ir dāsni no Viņa Klātienes, jo Viņš ir Piedodošais, Dāsnais. Dievs ir vēlējis jums atļauju gulties uz jebkuras virsma, kas ir tīra, jo attiecībā uz šo mēs esam atcēluši ierobežojumus, kādi bija noteikti Grāmatā. Patiesi, Dievam ir zināšana par lietām, par kurām jūs neko nejaušat. Tas, kas neatrod ūdeni ar ko mazgāties, atkāro pieckārt vārdus: "Visu Šķīstā, Visu Šķīstā Dieva vārdā", un tad lai nododas savai pielūgsmei. Tāda ir visu pasauļu Valdnieka griba. Apgabalos, kuros dienas un naktis aug augumā. lai lugu laiku nosaka pēc pulksteņiem un citām ierīcēm, kas reģistrē laika plūdumu. Patiesi, Viņš ir Izskaidrotājs, Gudrības Dievs.
Ir tapis vēlēts, lai obligātās lūgšanas ikviens skaitītu individuāli. Izņemot lūgšanu par mirušajiem, draudzes kopējās lūgšanas ir tikušas atceltas. Viņš, kas ir Patiesība, ir Nolicējs, ir Visu Gudrais. No obligātajām lūgšanām un gavēšanas Dievs ir atbrīvojis sievietes, kurām ir mēnešreizes. Tā vietā lai viņas, veikušas skalošanos(?), teic slavu Dievam, starp vienas un sekojošās dienas pusdienlaikiem deviņdesmit piecas reizes atkārtojot " Lai godināts top Dievs, Dailes un Ciluma Valdnieks". Tā tas ir tapis noteikts Grāmatā, ja jūs esat no tiem, kas saprot."
95 reizes atkārtot "Allah-u-Abhá"
"Ir ticis noteikts, lai ikviens, kas tic Dievam, Augstākajam Tiesnesim, katru dienu pēc tam, kad viņš ir nomazgājis rokas un pēc tam seju, apsēstos un, griezdamies pie Dieva, deviņdesmit piecas reizes atkārtotu "Allah-u-Abhá". Tāda bija Debesu Radītāja pavēle, kad dižumā un spēkā nostiprinājies Viņa Vārdu troņos. Tādā pat kārtā veiciet nomazgāšanos oblogātajai lūgšanai, tā ir pavēlējis Dievs, Nepielīdzināmais, Neierobežotais."
Gavēšana
Bahājiešu kalendārā ir četras un reizēm piecas dienas starp gada 18. un 19. mēnešiem, kuras sauc par ”Ha” dienām" vai arī par Iestarpinātajām dienām. Šinīs dienās bahājieši cienā savus draugus un radiniekus un pabaro nabagos. Ar 19.mēneša, Cēluma mēneša, sākumu iesākas gavēšanas periods.
Visas 19 gavēšanas dienas, no saullēkta līdz saulrietam, bahai neko neēdat un nedzerat. Bahājieši pārtraucat gavēt, saulei rietot, pēc lūgšanām.
Šīs 19 gavēšanas dienas tuvina mūs Dievam vairāk par visu. Kad mēs gavējam, mēs simboliski parādam savu mīlestību uz Dievu un mūsu uzticību Viņa baušļu ievērošanā.
Lūk, ko ‘Abdu’l-Baha saka par gavēšanu:
"Gavēšana ir simbols. Gavēšana simbolizē atturēšanos no tā, ko kāro miesa. Fiziska gavēšana ir tādas atturēšanās simbols, un tā ir atgādinātāja. Tas ir tieši tāpat, kā kad kāds atturas no fiziskām iekārām, viņam ir jāatturas no pašpatikas un pašiekāres. Bet vienkārša atturēšanās no ēdiena nekādu iespaidu uz garu neatstāj. Tā ir tikai simbols, tā tikai atgādina. Citādā ziņā tai nav nekādas nozīmes. Gavēšana šādam mērķim nenozīmē pilnīgu atteikšanos no ēdiena. Zelta likums attiecībā uz ēdienu ir neēst ne par daudz, ne par maz. Ir nepieciešama mērenība. Indijā ir kāda sekta, kas praktizē galēju atturību un pakāpeniski samazina ēdiena daudzumu, līdz pārtiek no gandrīz nekā. Bet no tā cieš viņu intelekts. Cilvēks nevar labi kalpot Dievam garīgi vai fiziski, ja viņš ir novājējis aiz uztura nepietiekamības. Viņš nespēj skaidri vērtēt."
Alkoholiski dzērieni ir aizliegti
Dieva Ticības mācīšana
Svēto Dienu ievērošana
Laulības
Darbs ir lūgšana
Lojalitāte pret valdību
Tīrigums
Lūgšana ir likums, kuru mums devis Bahá'u'lláh un kuru mums ir jāievēro. Mums ne tikai katru dienu ir jāskaita lūgšanas, bet arī jālasa Svētie Raksti, vismaz katru rītu un katru vakaru.
Bahá'u'lláh un ‘Abdu’l-Bahá. Lūgšanu skaits un laiks, kurā nododamies lūgšanām, ir atkarīgs no mūsu vajadzībām un dvēseles prasībām. Tomēr Bahá'u'lláh ir devis mums trīs Obligātās Lūgšanas.
Īsā Obligātā Lūgšana sastāv no viena panta, un tā ir jāskaita vienu reizi divdesmit četrās stundās.
Vidēji Garo (Lūgšanu) jāskaita trīsreiz dienā, no rīta, pusdienlaikā un vakarā.
Garā obligātā Lūgšana ir sarežģītākā no visām trim, un tā ir jāskaita vienreiz divdesmit četru stundu laikā, kad ticīgajiem rodas vēlēšanās to noskaitīt.
Ticīgais var brīvi izvēlēties jebkuru no minētajām, Obligātajām Lūgšanām, ievērojot īpašas instrukcijas, kas pievienotas katrai lūgšanai.
"Mēs esam vēlējuši jums lūgt Dievu un gavēt, sākot ar pilngadību.(pilngadība - 15.g.) To ir vēlējis Dievs tavs Kungs un tavu sentēvu Kungs. Viņš no tā ir atbrīvojis tos, kas ir slimību vai vecuma novājināti, tas ir dāsni no Viņa Klātienes, jo Viņš ir Piedodošais, Dāsnais. Dievs ir vēlējis jums atļauju gulties uz jebkuras virsma, kas ir tīra, jo attiecībā uz šo mēs esam atcēluši ierobežojumus, kādi bija noteikti Grāmatā. Patiesi, Dievam ir zināšana par lietām, par kurām jūs neko nejaušat. Tas, kas neatrod ūdeni ar ko mazgāties, atkāro pieckārt vārdus: "Visu Šķīstā, Visu Šķīstā Dieva vārdā", un tad lai nododas savai pielūgsmei. Tāda ir visu pasauļu Valdnieka griba. Apgabalos, kuros dienas un naktis aug augumā. lai lugu laiku nosaka pēc pulksteņiem un citām ierīcēm, kas reģistrē laika plūdumu. Patiesi, Viņš ir Izskaidrotājs, Gudrības Dievs.
Ir tapis vēlēts, lai obligātās lūgšanas ikviens skaitītu individuāli. Izņemot lūgšanu par mirušajiem, draudzes kopējās lūgšanas ir tikušas atceltas. Viņš, kas ir Patiesība, ir Nolicējs, ir Visu Gudrais. No obligātajām lūgšanām un gavēšanas Dievs ir atbrīvojis sievietes, kurām ir mēnešreizes. Tā vietā lai viņas, veikušas skalošanos(?), teic slavu Dievam, starp vienas un sekojošās dienas pusdienlaikiem deviņdesmit piecas reizes atkārtojot " Lai godināts top Dievs, Dailes un Ciluma Valdnieks". Tā tas ir tapis noteikts Grāmatā, ja jūs esat no tiem, kas saprot."
- Bahá'u'lláh, Kitab-i-Aqdas -
95 reizes atkārtot "Allah-u-Abhá"
"Ir ticis noteikts, lai ikviens, kas tic Dievam, Augstākajam Tiesnesim, katru dienu pēc tam, kad viņš ir nomazgājis rokas un pēc tam seju, apsēstos un, griezdamies pie Dieva, deviņdesmit piecas reizes atkārtotu "Allah-u-Abhá". Tāda bija Debesu Radītāja pavēle, kad dižumā un spēkā nostiprinājies Viņa Vārdu troņos. Tādā pat kārtā veiciet nomazgāšanos oblogātajai lūgšanai, tā ir pavēlējis Dievs, Nepielīdzināmais, Neierobežotais."
- Bahá'u'lláh, Kitab-i-Aqdas -
Gavēšana
Bahājiešu kalendārā ir četras un reizēm piecas dienas starp gada 18. un 19. mēnešiem, kuras sauc par ”Ha” dienām" vai arī par Iestarpinātajām dienām. Šinīs dienās bahājieši cienā savus draugus un radiniekus un pabaro nabagos. Ar 19.mēneša, Cēluma mēneša, sākumu iesākas gavēšanas periods.
Visas 19 gavēšanas dienas, no saullēkta līdz saulrietam, bahai neko neēdat un nedzerat. Bahājieši pārtraucat gavēt, saulei rietot, pēc lūgšanām.
Šīs 19 gavēšanas dienas tuvina mūs Dievam vairāk par visu. Kad mēs gavējam, mēs simboliski parādam savu mīlestību uz Dievu un mūsu uzticību Viņa baušļu ievērošanā.
Lūk, ko ‘Abdu’l-Baha saka par gavēšanu:
"Gavēšana ir simbols. Gavēšana simbolizē atturēšanos no tā, ko kāro miesa. Fiziska gavēšana ir tādas atturēšanās simbols, un tā ir atgādinātāja. Tas ir tieši tāpat, kā kad kāds atturas no fiziskām iekārām, viņam ir jāatturas no pašpatikas un pašiekāres. Bet vienkārša atturēšanās no ēdiena nekādu iespaidu uz garu neatstāj. Tā ir tikai simbols, tā tikai atgādina. Citādā ziņā tai nav nekādas nozīmes. Gavēšana šādam mērķim nenozīmē pilnīgu atteikšanos no ēdiena. Zelta likums attiecībā uz ēdienu ir neēst ne par daudz, ne par maz. Ir nepieciešama mērenība. Indijā ir kāda sekta, kas praktizē galēju atturību un pakāpeniski samazina ēdiena daudzumu, līdz pārtiek no gandrīz nekā. Bet no tā cieš viņu intelekts. Cilvēks nevar labi kalpot Dievam garīgi vai fiziski, ja viņš ir novājējis aiz uztura nepietiekamības. Viņš nespēj skaidri vērtēt."
Alkoholiski dzērieni ir aizliegti
Dieva Ticības mācīšana
Svēto Dienu ievērošana
Laulības
Darbs ir lūgšana
Lojalitāte pret valdību
Tīrigums
Bahājiešu kopiena Latvijā
Latvijā bahāju ticība ienāca 1989. gadā. 1990. gadā tika ievēlēta pirmā Vietējā garīgā padome Rīgā. Šodien bahāju kopienas atrodas trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Atsevišķi bahājieši dzīvo vēl 11 apdzīvotās vietās.
Kopienās notiek svētki un tikšanās, tiek organizētas bērnu un jauniešu klases, notiek svētbrīži, kurus var apmeklēt visi interesenti, neatkarīgi no reliģiskās piederības. Tāpat var piedalīties garīgās izglītības nodarbībās, kuru programma paredz secīgu izglītības kursu. Šo nodarbību laikā dalībnieki mācās lasīt Svētos Rakstus, apzināties lūgšanas svarīgumu un nozīmību, saprast garīgos likumus un iemācīties izmantot tos savā dzīvē.
Reizi gadā notiek Latvijas Bahājiešu vasaras skola. Tajā var piedalīties visi ieinteresenti.
Kontakti
info@bahai.lv
67845254
www.bahai.lv
Kopienās notiek svētki un tikšanās, tiek organizētas bērnu un jauniešu klases, notiek svētbrīži, kurus var apmeklēt visi interesenti, neatkarīgi no reliģiskās piederības. Tāpat var piedalīties garīgās izglītības nodarbībās, kuru programma paredz secīgu izglītības kursu. Šo nodarbību laikā dalībnieki mācās lasīt Svētos Rakstus, apzināties lūgšanas svarīgumu un nozīmību, saprast garīgos likumus un iemācīties izmantot tos savā dzīvē.
Reizi gadā notiek Latvijas Bahājiešu vasaras skola. Tajā var piedalīties visi ieinteresenti.
Kontakti
info@bahai.lv
67845254
www.bahai.lv
Bahājiešu lūgšanu nami
Bahāju lūgšanu nami ir atvērti visiem. Kaut arī to arhitektūras stili ir ļoti atšķirīgi, visiem kopīgi ir galvenais kupols un deviņstūru forma, kas vienlaicīgi simbolizē gan cilvēces dažādību, gan vispārīgo vienotību. Dievkalpojumu norise ir vienkārša un sastāv no lūgšanām un bahāju ticības un citu pasaules reliģiju Svēto Rakstu lasījumiem. Dzied kori bez pavadījuma.
Kā bija iecerējis Bahá'u'lláh, lūgšanu namiem jābūt garīgajam centram dažādām organizācijām, kas dara zinātnisku, humanitāru, izglītības un administratīvu darbu.
‘Abdu’l-Bahá dzīves laikā uzcēla lielisku bahājiešu lūgšanas namu ASV, Mičiganas ezera krastos. Šis nams tika celts 40 gados. Vēlāk namus cēla katrā pasaules kontinentā: Eiropā – Frankfurtē; Āfrikā – Kampalā; Austrālijā – Sidnejā; Dienvidamerikā – Čilē; Centralamerikā - Panamā; Okeānijā – Samoā; Āzijā – Delī.
Foto drīkst apskatīt šeit
Kā bija iecerējis Bahá'u'lláh, lūgšanu namiem jābūt garīgajam centram dažādām organizācijām, kas dara zinātnisku, humanitāru, izglītības un administratīvu darbu.
‘Abdu’l-Bahá dzīves laikā uzcēla lielisku bahājiešu lūgšanas namu ASV, Mičiganas ezera krastos. Šis nams tika celts 40 gados. Vēlāk namus cēla katrā pasaules kontinentā: Eiropā – Frankfurtē; Āfrikā – Kampalā; Austrālijā – Sidnejā; Dienvidamerikā – Čilē; Centralamerikā - Panamā; Okeānijā – Samoā; Āzijā – Delī.
Foto drīkst apskatīt šeit
Abonēt:
Ziņas (Atom)
