Bahāju ticība ir pasaules reliģija, kuras mērķis ir apvienot visas rases un tautas zem vienas kopējas Mācības un vienas Ticības. Bahājieši ir Bahá'u'lláh sekotāji. Viņi tic, ka Viņš ir visu laiku Apsolītais. Gandrīz visu tautu pravietojumi vēstī, ka nākotnē uz zemes iestāsies miers un harmonija un cilvēce dzīvos laimīgi. Mēs ticam, ka šī apsolītā Stunda ir situsi un ka tieši Bahá'u'lláh ir tā dižā Persona, kura mācības palīdzēs cilvēcei uzcelt jaunu pasauli.


Bērnu nodarbības * PUSAUDŽU GRUPAS * Institūta Ruhi kursi * SVĒTBRĪŽI

piektdiena, 2009. gada 17. jūlijs

Kas ir Bahāju ticība

Bahāju ticība ir pasaules reliģija, kuras mērķis ir apvienot visas rases un tautas zem vienas kopējas Mācības un vienas Ticības. Bahājieši ir Bahá'u'lláh, Kurš, kā viņi tic, ir visu laiku Apsolītais, sekotāji. Kā tu jau zini, gandrīz visu tautu pravietojumi vēstī, ka nākotnē uz zemes iestāsies miers un harmonija un cilvēce dzīvos laimīgi. Mēs ticam, kā šī apsolītā Stunda ir situsi un ka tieši Bahá'u'lláh ir tā dižā Persona, Kura mācības palīdzēs cilvēcei uzcelt jaunu pasauli. Savos Svētajos Rakstos Bahá'u'lláh saka:

“Kā visspēcīgākās zāles, kā visiedarbīgāko pasaules izdziedēšanas līdzekli Dievs ir parakstījis visu tautu apvienošanos vienā ticībā, vienai kopējai lietai.” [1]

Lūk, kas Bahá'u'lláh saka par Dievu un par mūsu attiecībām ar Viņu.
Bahá'u'lláh māca, ka Dievs pēc Savas Būtības ir neizzināms. Tas nozīmē, ka mums nevajag censties radīt savās domās Dieva tēlu, iedomājoties Viņu, piemēram, cilvēka izskatā. Vispār ir acīmredzams, ka radība nespēj izprast savu radītāju. Piemēram, galds nevar izprast galdnieka dabu. Galdnieka esamība viņa radītajiem priekšmetiem ir pilnīgi neaptverama.
Dievs ir visa Radītājs. Viņš radīja debesis un zemi ar tās kalniem un ielejām, tuksnešiem un jūrām, upēm, pļavām un mežiem. Dievs radīja dzīvniekus un arī cilvēku. Iemesls, kura dēļ Dievs mūs visus radīja, ir Viņa mīlestība pret mums. Lūk, ko par to saka Bahá'u'lláh:

“Tu cilvēka dēls! Es mīlēju tevis radīšanu, tāpēc Es tevi radīju, tāpēc mīli arī Mani, lai Es varu saukt tevi vārdā un piepildīt tavu dvēseli ar dzīvības garu.”
[2]

Tādējādi, kaut arī Dieva esamība sniedzas pāri mūsu saprašanas robežām, Viņa mīlestība nepārtraukti piepilda mūs un mūsu likteni. Tā mūs sasniedz ar Viņa Mūžīgās Derības starpniecību. Saskaņā ar šo Derību, Dievs nekad mūs neatstāj, vienmēr par mums rūpēdamies un mūs vadīdams. Ik reizi, kad cilvēce no Viņa attālinās un aizmirst Viņa Mācības, nāk Dieva Izpausme un atklāj mums Viņa Gribu un Nodomus.
Vārds “izpausme” nozīmē, ka tā atklāj mums kaut ko agrāk nezināmu. Dieva Izpausmes ir īpašas Būtnes, kas atklāj cilvēcei Dieva Vārdu un Viņa Gribu; tādēļ, atsaucoties uz Viņu aicinājumu, mēs atsaucamies uz Dieva aicinājumu.
Lai labāk izprastu “Izpausmes” koncepciju, par kuru runā Bahá'u'lláh, mēs varam atcerēties kādu piemēru no materiālās pasaules. Šīs pasaules siltuma un gaismas avots ir Saule; bez tās uz mūsu planētas nebūtu dzīvības. Taču pati Saule nenolaižas uz zemes, un, ja mēs mēģināsim tai tuvoties, mēs sadegsim.
Taču iedomāsimies, ka mēs paņemam labi nopulētu spoguli un pavēršam to pret Sauli. Mēs tajā ieraudzīsim Saules atspulgu, un, jo labāks būs spogulis, jo precīzāks būs tajā redzamais attēls. Dieva Izpausmes ir līdzīgas labiem spoguļiem, kas atstaro Dievišķo Gaismu visā tās spožumā. Un visi šie Spoguļi atstaro vienu un to pašu Gaismu. Kaut arī Dievs mums ir neaizsniedzams, Viņš laiku pa laikam sūta pie mums šīs pilnīgās Būtnes, lai tās kādu laiku dzīvotu starp mums, vadītu mūs un piepildītu ar enerģiju, kas mums tik ļoti nepieciešama, lai panāktu materiālo un garīgo progresu.
Daudziem ir laimējies, ka viņi tik audzināti saskaņā ar Mācībām, kuras pirms diviem gadu tūkstošiem Dievs atsūtīja cilvēcei ar Savu Atklāsmi, Kristu, Kura Stāvoklis ir - Dieva Dēls. Tagad jūs vārāt uzzināt par citas Izpausmes, Bahá'u'lláh, Kura vārds nozīmē Dieva Godība, Mācībām. Tā kā Viņi abi ir Dieva Izpausmes, Viņu Mācības savā starpā pilnībā saskan, taču Bahá'u'lláh Mācības ir veltītas mūsdienu cilvēces problēmām. Ja tu atcerēsies, kādā stāvoklī šodien ir cilvēce, es domāju, jūs piekritīsiet, ka tai steidzami ir vajadzīga jauna Dieva Izpausme. Ļauj man tev atkārtot Bahá'u'lláh vārdus par laiku, kurā mēs dzīvojam:

“Šī ir tā Diena, kad Dieva brīnišķā labvēlība līst pār cilvēkiem, Diena, kad Viņa visvarenā žēlastība apņem visu radību. Visu pasaules tautu pienākums ir izlīdzināt savas domstarpības un pilnīgā vienotībā un mierā meklēt patvērumu viņa mīlošās labestības un rūpju koka pavēnī.” [3]


Bahāju ticības mērķi

Bahāju ticības mērķi - cilvēces apvienošanu. Bahá'u'lláh mācībās ir teikts, ka mēs visi esam viena koka augļi un viena zara lapas. Neraugoties uz to, ka fiziski un emocionāli mēs cits no cita atšķiramies, neraugoties uz to, ka mums ir atšķirīgi talanti un spējas, mēs visi tomēr esam cēlušies no vienas saknes; mēs visi piederam vienai vienotai cilvēku saimei.
Cilvēci var salīdzināt ar milzīgu dārzu, kurā aug neskaitāmi visdažādāko formu, aromātu un krāsu ziedi. Dārza burvība slēpjas tieši šajā daudzveidībā. Mēs nedrīkstam ļaut fiziskās ārienes, temperamentu, audzināšanas, domu un viedokļu atšķirībām, kas starp mums pastāv, kļūt par konfliktu un naida cēloni. Mums jāuzlūko visi cilvēku cilts pārstāvji kā brīnumaini ziedi, kas aug cilvēces dārzā, un jāpriecājas par savu piederību šim dārzam.
Kaut arī cilvēces vienotība ir neapstrīdams fakts, pasaules tautas vēl ir tālu no šāda stāvokļa, un apvienot tās nebūs vienkārši. Ja tu izlemsi pievienoties bahājiešu draudzei, - un es par to ļoti priecātos, - tu varēsi apvienot savas pūles ar citu cilvēku pūlēm, kas cenšas panākt un saglabāt šo vienotību. Mēs pastāvīgi cenšamies domāt un darboties saskaņā ar mūsu ticību un cilvēces vienotību. Ticības Svētajos Rakstos ir teikts, ka, ja mūs apciemo doma par karu, mums tā nekavējoties jāpadzen ar varenāku domu par mieru. Ja mūsu sirdī ieperinās naids, tas ir nekavējoties jāiznīdē ar mīlestības jūtām. Mums jāpieliek visi spēki, lai atbrīvotos no aizspriedumiem. Aizspriedumi attiecībā uz rasi, ādas krāsu, tautību, kultūru, reliģiju un dzimumu ir vislielākais šķērslis ceļā uz labākas pasaules izveidošanu. Bahaiāju ticības Svētajos Rakstos ļoti daudz ir runāts par to, kā virzīties pa vienotības ceļu un kā palīdzēt citiem uzsākt šo ceļu. Reiz ‘Abdu’l-Baha , - par Viņu es pastāstīšu vēlāk, - teica šādus vārdus:

“Bahá'u'lláh ir iezīmējis vienotības apli, viņam ir nodoms apvienot visas tautas un sapulcināt tās vispārējās vienotības teltī. Tas ir dievišķā dāsnuma darbs, un mums visiem jācenšas ar sirdi un dvēseli, līdz mūsu vidū iestāsies vienotība, un strādājot mums tiks dots spēks.” [4]


Bahá'u'lláh

Bahá'u'lláh piedzima 1817. gadā Irānas galvaspilsētā Teherānā. Jau agrā bērnībā Viņā bija vērojamas diženuma iezīmes. Pamatizglītību Viņš ieguva mājās, taču skolā negāja, jo Dievs Viņu bija apveltījis ar iedzimtām zināšanām. Bahá'u'lláh bija cēlies no dižciltīgas ģimenes, un, kad Viņš sasniedza jaunekļa gadus, Viņam tika piedāvāts amats valdnieka galmā. Taču Viņš atteicās, jo vēlējās ziedot visu savu laiku apspiestiem, trūcīgiem un slimiem cilvēkiem, nostiprinot taisnīgumu.
Sevišķi es gribētu pieminēt divus Bahá'u'lláh dzīves aspektus. Pirmkārt, tās ir ciešanas, kuras Viņu piemeklēja, un, otrkārt, tas, kā Viņš spēja ietekmēt cilvēku sirdis un prātus. Patiesībā, šīs pazīmes ir raksturīgas visām Dieva Izpausmēm.
Bahá'u'lláh ciešanas sākās uzreiz pēc tam, kad Viņš sāka sludināt Dieva Mācību. Viņu vajāja, izsūtīja, un ieslodzīja cietumā. Sākumā Viņu iekala važās drūmā un pretīgā Teherānas pazemes cietumā. Viņu četras reizes pārsūtīja no vienas vietas uz otru, līdz beidzot Viņš nonāca cietuma pilsētā Akkā, Osmaņu impērijas teritorijā. Ciešanas, ko Viņš tur piedzīvoja, bija tik lielas, ka Viņš nosauca Akku par “Vislielāko Cietumu”. Kādā no Viņa Vēstījumiem ir šādi vārdi:

“Savā ikdienā atceries Manas dienas, Manas ciešanas un trimdu šajā tālajā cietumā. Esi stingrs un nelokāms mīlestībā uz Mani, pat ja pār tevi nolīs naidnieku šķēpu krusa un debesis un zeme pret tevi sacelsies.” [5]

Lūk, ko Bahá'u'lláh saka par Savām ciešanām:

“Mūžsenā Daile pieļāva, ka to kaļ važās, lai savas važas saraut varētu visa cilvēce. Viņš ļāva sevi visstiprākajā cietumā mest, lai īsta brīve visai pasaulei par daļu krīt. Līdz pat mielēm Viņš ir tukšojis rūgto bēdu biķeri, lai līksme un nebeidzams prieks pārņemtu visas pasaules tautas. Tas viss nāk no tava visžēlīgā, līdzjūtīgā Dieva žēlastības. Ak jūs, kas ticat Dieva vienībai, ziniet, ka Mēs pieņēmām pazemojumus, lai varētu celties jūs un lai varētu ziedēt un plaukt jūs, mēs izcietām no visām bēdām pilnu mēru. Raugiet, kā tie, kas bija noslēguši derību ar pašu Dievu, piespieda tverties no visām pilsētām visnožēlojamākajā To, Kas bija nācis pasauli no jauna celt!”6

Divi vareni valdnieki - Irānas šahs un Osmaņu impērijas sultāns - ar visiem spēkiem cīnījās pret Bahá'u'lláh un Viņa Mācībām. Taču Patiesības Gaismu nav viegli apslāpēt. Ūdens, ar kuru to cenšas nodzēst, pārvēršas eļļā un baro šo uguni, kas iedegas arvien spožāk un spožāk. Nekas nespēja apturēt Bahá'u'lláh augošo ietekmi. Jo tālāk varas iestādes Viņu izsūtīja, jo vairāk Viņa Mācība piesaistīja cilvēku, kas atzina Viņa Varu un Diženumu. Neraugoties uz nemitīgajām vajāšanām, Bahá'u'lláh turpināja atklāt Dieva Vārdu un Savas četrdesmit gadu ilgās misijas laikā atnesa pasaulei tik daudz mīlestības un garīgās enerģijas, ka vairs nav nekādu šaubu par Viņa Mācības galīgo uzvaru.
Bahá'u'lláh šķīrās no šīs pasaules 1892 gadā. Viņa Atdusas Vieta, kuru mēs uzskatām par vissvētāko vietu uz zemes, atrodas netālu no Akkas pilsētas. Te man ir dažas fotogrāfijas, kurās ir redzama šīs Atdusas vietas ieeja un apkārtējie dārzi.


Báb

Dažus gadus, pirms Bahá'u'lláh pasludināja Savu Misiju, Dievs sūtīja īpašu Sūtni, lai Tas vēstītu par Viņa atnākšanu. Šis dižais Sūtnis pieņēma vārdu “Báb”, kas nozīmē “vārti”. Un Viņš tiešām bija vārti, kas ved uz Dieva atzīšanu un jaunu cilvēces laikmetu. Sešu gadu garumā Viņš nepārtraukti sludināja cilvēkiem, ka jaunās Dieva Izpausmes atnākšana ir tuvu, un sagatavoja Tai ceļu. Viņš sacīja cilvēkiem, ka viņi ir liecinieki jaunā Laikmeta rītausmai, Dieva Apsolītai Dienai. Viņš aicināja viņus attīrīt savas sirdis no pasaulīgām rūpēm, lai tie spētu atzīt To, Kuru Dievs drīzumā atklās.
Simtiem cilvēku atzina Báb Vēstījumu un sekoja Viņam. Taču Irānas valdība un varenā garīdzniecība, kas valdīja pār tautu, nostājās pret Viņu. Viņa sekotāji tika izsludināti ārpus likuma, un daudzi tika sodīti. Pašu Báb 31 gada vecumā pēc valdības pavēles publiski nošāva pilsētas laukumā.
Lai tu sajustu, cik sirsnīgi bija Báb vārdi, es tev nolasīšu divas Viņa atklātās lūgšanas:

Vai ir vēl kāds cits, kas spēj grūtības atņemt, kā Dievs? Saki: lai slavēts ir Dievs! Viņš ir Dievs! Visi ir Viņa kalpi, un visi dzīvo pēc Viņa likumiem.

Saki: Pār visām lietā, Dievs ir piepildījums un nav apmierinājuma bez Dieva nedz debesīs, nedz arī virs zemes. Patiesi, viņš ir Zinātājs, Uzturētājs, Visvarenais.


Daudzi bahājieši zina šīs lūgšanas no galvas, it īpaši pirmo, un grūtos brīžos skaita tās skaļi vai klusībā, pie sevis.
Pēc Báb bojāejas mocekļa nāvē Viņa sekotāji paņēma Viņa mirstīgās atliekas un pārnesa no vienas vietas uz otru, lai tās nenokļūtu Viņa ienaidnieku rokās. Visbeidzot tās tika apbedītas Svētnīcā, kas atrodas Karmela kalnā Haifas pilsētā, Svētajā Zemē. Man ir dažas fotogrāfijas, kurās redzama šī Svētnīca un dažas citas Svētvietas Haifā un Akkā - abas šīs pilsētas atrodas viena līča dažādos krastos. Mūsdienās šīs pilsētas ir Bahāju ticības vispasaules administratīvais un garīgais centrs. Garīgais - tādēļ, ka tur atrodas Báb un Bahá'u'lláh Svētnīcas, kā arī daudzas citas Svētvietas; un administratīvais - tādēļ, ka Karmela kalnā atrodas ticības augstākā pārvaldes orgāna - Vispasaules Taisnīguma Nama - rezidence.



‘Abdu’l-Bahá un Bahá'u'lláh Derība

Visu mūsu dzīvi, bahājiešu dzīvi, vada doma par to, ka mēs esam noslēguši Derību ar Bahá'u'lláh. Kā jau tu zini, visās reliģijās pēc Dieva Izpausmes aiziešanas Viņa sekotāji ir sākuši savā starpā strīdēties, kā rezultātā reliģija ir sašķēlusies simtiem un tūkstošiem sektās. Reizēm par šādas šķelšanās iemeslu ir bijusi atsevišķu cilvēku tiekšanās pēc varas. Taču pat tad, kad vispatiesākajiem ticīgajiem dalījās viedokļi attiecībā uz Dieva Izpausmes vārdu nozīmi, nebija nevienas, Pašas Dieva Izpausmes ieceltas, pilnvarotas personas, kas šīs domstarpības atrisinātu. Tas pastiprināja konfliktu un šķelšanos. Katra interpretācija lika pamatus jaunai sektai.
Bahá'u'lláh ir pasargājis Savu Ticību no šādas šķelšanās, iedvesdams tajā īpašu spēku - Derības spēku. Pirms Savas nāves Viņš nepārprotami, rakstveidā, pavēstīja, ka pēc Viņa visiem bahājiešiem jāvēršas pie ‘Abdu’l-Bahá. Savu vecāko dēlu, ‘Abdu’l-Bahá, Bahá'u'lláh pasludināja par vienīgo Viņa Vārda Skaidrotāju un Viņa Derības centru. Viņu audzināja Pats Bahá'u'lláh. Viņš atzina sava tēva stāvokli jau agrā bērnībā un izcieta kopā ar Viņu visas ciešanas. Viņš kļuva par Bahá'u'lláh dārgāko dāvanu cilvēcei, par pilnīgu piemēru visiem bahājiešiem.
‘Abdu’l-Bahá nodzīvoja uz šīs zemes 77 gadus. Viņš piedzima tajā pašā naktī, kad Báb pavēstīja par Savu Misiju, un nomira 1921. gada novembrī. Viņa dzīve bija ciešanu pilna, taču katrā, kurš Viņu apciemoja, Viņš modināja visdziļākās laimes un prieka sajūtu. Pēc Viņa Tēva aiziešanas atbildība par bahājiešu kopienu gūlās uz Viņa pleciem, un Viņš strādāja dienu un nakti, izplatot Ticību Austrumos un Rietumos. Viņš uzrakstīja tūkstošiem kā atsevišķiem cilvēkiem, tā arī ļaužu grupām adresētu Vēstījumu, kuros Viņš skaidroja sava tēva Vēstījumus. Viņa skaidrojumi ir neatņemama Bahāju ticības Svēto Rakstu sastāvdaļa.
Saliedējušies ap ‘Abdu’l-Bahá kā Derības Centru, bahājieši visā pasaulē saglabā vienotību savos centienos dzīvot saskaņā ar Ticības principiem un radīt jaunu civilizāciju. Mēs vienmēr atceramies, ka daļa no solījuma, kuru mēs devām Bahá'u'lláh, ir mīlēt citam citu, un ‘Abdu’l-Bahá mēs redzam pilnīgu tāda cilvēka piemēru, Kurš mīlēja visus. Mēs atceramies, ka mums jābūt taisnīgiem, ka mums jābūt dāsniem un ka mēs nedrīkstam ievērot citu cilvēku pārkāpumus - un ‘Abdu’l-Bahá piemērs mums māca šo taisnīgumu, dāsnumu un piedošanu. Un pats galvenais - saliedējoties ap ‘Abdu’l-Bahá, mēs pastāvīgi atceramies savu Derību ar Bahá'u'lláh, - ka mēs nedrīkstam pieļaut vienotības graušanu Viņa sekotāju vidū un ka mums, kā saliedētai vispasaules kopienai, nemitīgi jāstrādā, lai nodibinātu cilvēces vienotību.
Arī ‘Abdu’l-Bahá Savā Pēdējā Gribā un Testamentā iecēla Sev mantinieku, nosaukdams Savu vecāko mazdēlu, Shoghi Effendi, par ticības Aizbildni. Tādējādi Shoghi Effendi kļuva par vienīgo pilntiesīgo Mācību skaidrotāju. Trīsdesmit sešus gadus viņš turpināja skaidrot Dieva Izpausmes Vārdus un strādāt, lai stingri iedibinātu Ticību visās planētas malās. Piecarpus gadus pēc viņa nāves bahājieši ievēlēja Vispasaules Taisnīguma Namu, kuru bija iedibinājis Bahá'u'lláh un sīki aprakstījuši ‘Abdu’l-Bahá un Aizbildnis. Pašreiz Vispasaules Taisnīguma Nams ir augstākais Ticības orgāns, un pie tā vēršas visi pasaules bahājieši.


Likumi

Svarīgākais aspekts jebkurā reliģijā ir likumi, kurus Dieva Izpausme atnes cilvēcei, lai uzvestu mūs uz pareizā ceļa. Daži no šiem likumiem un baušļiem ir mūžīgi, bet daži mainās, atkarībā no cilvēces progresa un attīstības. Bahá'u'lláh ir teicis, ka šos likumus nedrīkst uztver vienkārši kā priekšrakstu un aizliegumu krājumu. Viņš saka, ka Viņa “baušļi, patiesi, ir Mana mīlestībā lemtā likteņa gaismekļi Manu kalpu vidū un Manas žēlsirdības atslēgas Manām radībām” Mēs nedrīkstam tiem pakļauties, tikai baidoties no soda, jo Bahá'u'lláh ir teicis: “Ievērojiet manus baušļus aiz mīlestības pret Manu Daili”. [7]

Es minēšu dažu bahājiešu likumu piemērus. Fiziskajā pasaulē mums, kā cilvēciskām būtnēm, katru dienu ir jāēd. Tas ir mūsu fiziskās veselības priekšnoteikums; ja mēs to nedarīsim, tad saslimsim un drīz vien nomirsim. Tādējādi, mēs varam teikt, ka regulāra barības uzņemšana ir mūsu fiziskās pastāvēšanas likums, un mums tam jāpakļaujas. Līdzīgi arī viens no Bahá'u'lláh baušļiem vēstī, ka mums katru dienu jālūdz Dievs. Tāpat kā miesa, arī mūsu dvēsele ir pastāvīgi jāuztur, un lūgšana dod mums šo garīgajai augšanai nepieciešamo enerģiju. Ir daudz brīnišķīgu Báb, Bahá'u'llá un ‘Abdu’l-Bahá atklātu lūgšanu, kuras mēs varam lasīt kā vienatnē, tā arī tikšanās laikā. Dažas no šīm lūgšanām ir domātas konkrētiem gadījumiem, un ir tā saucamās obligātās lūgšanas, no kurām viena ir jānoskaita katru dienu. Visīsākā no šīm lūgšanām skan tā:

“Es apliecinu, ak, mans Dievs, ka Tu esi mani radījis, lai Tevi pazītu un Tevi pielūgtu. Es apliecinu šinī brīdī savu bezspēcību un Tavu varenību, savu nabadzību un Tavu bagātību.
Nav neviena cita Dieva bez Tevis, Palīga briesmās, Paša par Sevi Pastāvošā.”
[8]

Kādā citā Savā bauslī Bahá'u'lláh aizliedz tenkošanu un neslavas celšanu. Tas ir ļoti svarīgi, jo, ja mēs padomājam, nākas atzīt, ka vienotības niknākais ienaidnieks ir tieši tenkošana. Un, par nožēlu, daudziem cilvēkiem ir izveidojies ieradums runāt par citu cilvēku kļūdām aiz viņu muguras. Visus uztrauc citu kļūdas, kuras no to pastāvīgas pieminēšanas, sāk šķist arvien lielākas un šausmīgākas. ‘Abdu’l-Bahá mums liek rīkoties pilnīgi pretēji - ja mēs redzam, ka kādam cilvēkam ir desmit labu īpašību un viena slikta, mums jāpievērš uzmanība tām desmit un jāaizmirst par to vienu, un pat, ja viņam ir desmit sliktu īpašību un tikai viena laba, mums jāizceļ šī viena īpašība.

“Tu Mana troņa biedrs! Neklausies uz ļauno, neskaties uz ļauno, nepazemo pats sevi, nežēlojies un neraudi. Nesaki nekā ļauna, lai tu nedzirdētu to arī pats par sevi, un nepārspīlē citu kļūdas, lai tavas kļūdas neizskatītos lielas, un nevēli nevienam pazemojumu, lai tavs pazemojums netiktu atklāts. Vadi savas dzīves dienas, kas ir īsākas par bēgošo acumirkli, ar spodru prātu, nevainīgu sirdi, šķīstām domām, apgarotu iedabu, lai tu varētu noguldīt savu mirstīgo augumu brīvs un apmierināts un varētu doties uz mistisko paradīzi un allaž dzīvotu mūžīgā valstībā.” [9]

Vēl Bahá'u'lláh aizliedz lietot alkoholu un, protams, narkotikas. Alkohola lietošana ir viena no lielākajām nelaimēm, kas pastāv mūsdienu pasaulē. Tas ir visbiežāk sastopamais vardarbības un ģimenes izjukšanas cēlonis. Alkohols iedarbojas uz smadzenēm, un atņem cilvēkiem spēju skaidri domāt. Viņš liek cilvēkiem uzvesties pazemojoši, bet mēs tikām radīti kā cēlas būtnes. Lūk, ko Bahá'u'lláh saka par cilvēka cēlo dabu:

“Tu, gara dēls! Es radīju tevi bagātu, kāpēc tu nolaidies līdz nabadzībai? Es veidoju tevi cēlu, kāpēc tu sevi pazemo? No Savu zināšanu dziļumiem Es devu tev esamību, kāpēc tu meklē apgaismību pie kāda cita, nevis pie Manis? No mīlestības kā no māliem tevi veidojis esmu, kāpēc tev jādarbojas ar kādu citu? Griez savu skatu uz sevi, lai tu atrastu Mani tevī esošu, varenu, spēcīgu un pašu par sevi pastāvošu.” [10]

Kāds cits Bahá'u'lláh bauslis - viens no maniem iemīļotākajiem - vēstī par vecāku un sabiedrības pienākumu audzināt bērnus un dāvāt tiem izglītību. Manā piezīmju grāmatiņa ir citāts no 'Abdu'l-bahá darbiem, kas to ļoti labi izskaidro:

“Tālab Dieva iemīļotajiem un Žēlsirdīgā kalponēm jāsagatavo savi bērni un jāmāca tie tikumības un pilnības skolā. Viņi nedrīkst pieiet šim jautājumam pavirši; tie nedrīkst gaidīt, ka viss notiks pats no sevis. Patiesi, bērnam būtu labāk vispār nedzīvot, nekā ļaut viņam augt par neprašu, jo vēlāk šis nevainīgais bērns būs neskaitāmu trūkumu samaitāts, par ko Dievs no viņa stingri prasīs un ļaudis apbērs to ar pārmetumiem un atstums. Cik gan milzīgs grēks tas būtu un kāda nolaidība!
Lūk, pirmais Dieva iemīļoto un Žēlsirdīgā kalpoņu pienākums: visos iespējamos veidos tiem jāaudzina abi dzimumi, gan vīriešu, gan sieviešu; meitenes, tāpat kā zēni; starp viņiem nav nekādas atšķirības. Neaudzinātība, kā pie vieniem, tā otriem, ir pelnījusi nopēlumu, un nolaidība abos gadījumos tiks sodīta. “Vai tie, kas zina, un tie, kas nezina, ir vienādi?””
[11]


Jūs, protams, saprotat, ka es jūs aicinu pievienoties reliģijai, nevis vienkārši piekrist lielisku ideju apkopojumam. Īstenībā Bahāju ticība ir ļoti labi organizēta reliģija, un tās galvenais mērķis ir apvienot visu cilvēci. Jums droši vien būs noderīgi gūt tuvāku ieskatu bahājiešu jaunas civilizācijas veidošanas darbā. Vispasaules Taisnīguma Nams mums saka, ka šajā procesā ir iesaistīti trīs dalībnieki - katram no viņiem ir sava svarīga loma.
Šī procesa pirmais dalībnieks ir katrs ticīgais atsevišķi. Tieši uz viņa pleciem gulstas pienākums būt uzticīgam Derībai, pastāvīgi censties dzīvot saskaņā ar Bahá'u'lláh Mācībām un nenogurstoši kalpot cilvēcei, atceroties, ka nāve nav dzīves beigas un ka mūsu attiecības ar Dievu ir mūžīgas. Pēc nāves mūsu dvēseles atbrīvojas un turpina mūžīgo ceļu pie Dieva. Mūsu šīs zemes dzīve lielā mērā atgādina augli mātes klēpī. Deviņus mēnešus mazulis attīsta savus fiziskos orgānus - acis, ausis, rokas utt., lai pēc tam tos izmantotu šajā pasaulē. Līdzīgi arī mums šajā pasaulē jāattīsta savas garīgās īpašības, kas mums būs nepieciešamas, lai turpinātu attīstīties nākamajā dzīvē. Protams, ka šo mērķi mēs nesasniedzam, sēžot un pārdomājot to. Mums ir jāstrādā, jākalpo saviem tuvākajiem un jādalās ar viņiem iegūtajās zināšanās.
Otrs šī procesa dalībnieks ir draudze. Cilvēciskās būtnes netika radītas, lai tās dzīvotu vientulībā. Mēs dzīvojam sabiedrībā, un mums kopīgi jāstrādā, lai celtu jaunu civilizāciju. Draudze, kas mums ir vistuvāk, ir vietējā, kurā ietilpst mūsu ciemata vai pilsētas bahājieši. Tieši vietējā draudzē mēs mācāmies savstarpēji sadarboties, kopīgi attīstīties un stiprināt vienotību. Bez tam mēs esam arī nacionālās kopienas locekļi, un piederam arī vispasaules kopienai, kas nepārtraukti paplašinās un papildinās ar visdažādākās reliģiskās, nacionālās un rasu izcelsmes cilvēkiem.
Kā vēstī Vispasaules Taisnīguma Nams, trešais jaunās civilizācijas celšanas dalībnieks ir Ticības Institūcijas. Par šo tēmu mums būs jāparunā sīkāk, kad mēs pārrunāsim Derību. Tagad es tikai pateikšu, ka starp Bahá'u'lláh baušļiem ir daudz tādu, kas skar sabiedrības organizācijas struktūru. Senāk Dieva Izpausmes gandrīz nekad nerunāja par to, kā Viņu sekotājiem sevi jāorganizē, un cilvēkiem pašiem bija jāizdomā kaut kāda struktūra. Taču, kas attiecas uz Bahai ticību, tad Bahá'u'lláh mums atnesa Savu Administratīvo Kārtību, proti, Viņš Pats mums pateica, kādas institūcijas mums jānodibina, kā tām jādarbojas un kā cilvēcei jāpārvalda sava dzīve.
Mēs jau runājām par augstāko orgānu, Vispasaules Taisnīguma Namu. Bez tam, bahājieši katrā valstī reizi gadā ievēl Nacionālo Garīgo Padomi, bet katrā apdzīvotajā vietā Vietējo Garīgo Padomi. Tieši šīs būs pirmās institūcijas, ar kurām jūs iepazīsities. Bahāju ticībā nav ne mācītāju, ne garīdzniecības, un visas kopienas darīšanas pārvalda Vietējā Garīgā Padome, kas aizstāv katra atsevišķa ticīgā intereses. Vietējās Garīgās Padomes sastāvā ietilpst deviņi cilvēki, kurus dievbijīgā gaisotnē, aizsegtā balsošanā ievēl visi pieaugušie draudzes ticīgie. Garīgās Padomes bahājiešiem ir ārkārtīgi svarīgas. Tieši ar to starpniecību mēs mācāmies, kā jāvada cilvēces dzīve un kā sabiedrībā var tikt iedibināta jaunā kārtība, kas pazīstama kā Bahá'u'lláh Pasaules Iekārta.

Lūgšana par garīgo attīstīšanu

“Ak Dievs, atspirdzini un iepriecini manu garu. Šķīsti manu sirdi. Apgaismo manas spējas. Tavās rokās es ielieku visus savus pasākumus. Tu esi mans vadītājs un mans patvērums. Man vairs nebūs ne bēdu ne skumju, bet es būšu līksms un prieka pilns. Ak Dievs, visas raizes no manis attālināsies, un šķēršļi man vairs ceļā nestāsies. Mani vairs nenospiedīs dzīves ēnas.
Ak Dievs! Tu esi man vēl tuvāks, nekā pats es sev. Es tev ziedojos, ak Dievs.”


1 Bahá'u'lláh, Domu vārpasCXX.3.
2 Bahá'u'lláh, Apslēptie vārdi, arābu Nr.4.
3 Bahá'u'lláh, Domu vārpas, IV.I.
4 ‘Abdu’l-Bahá Gudrība, 27.lpp.
5 Vēstījums Ahmādam.
6 Bahá'u'lláh, Domu vārpas, XLV.
7 Bahá'u'lláh, Kitab-i-Agdas, K4.
8 Turpat, Īsā obligātā lūgšana.
9 Bahá'u'lláh, Apslēptie vārdi, pers. Nr.44.
10 Turpat, arābu Nr.13.
11 Tablets of ‘Abdu’l-Baha, v3, pp.579-80.